Sveiciens visām V. dienā :)
Mani te drusku piesaistīja saruna par mīlestības valodām. Tas gan ir mans personīgais viedoklis, bet, ja cilvēku pa īstam mīl, tad izpaužas visās iespējamajās "valodās" - to vienkārši gribas darīt. Zinu cilvēkus, kuri no otra sagaida mīlestības pierādījumus praktiskā palīdzībā un darbos (mana mamma), mīļos vārdos (draudzene), bet tas tāpēc, ka visam pārējam viņas ticību ir zaudējušas. Pati es sagaidu visu un dodu pretī visu. Man nav izteiktas mīlestības valodas, man vajag gan mīļus vārdus, gan pieskārienus, gan dāvanas, gan kopā pavadītu laiku un palutināšanu ar ikdienas darbu apdarīšanu. Un es to visu saņemu, jo uz kaut ko mazāk nekad neesmu parakstījusies.
Dzīvesbiedrs nekad nav bijis uz kaut ko jāmudina, jo pats izdomās, puķes nopirks, ausī iečukstēs un vakariņas uztaisīs.
Tas nav mēģinājums lielīties, vienkārši reizēm šķiet, ka sievietes no vīriešiem sagaida pārāk maz. Agrāk bija aizbildinājums "ai, viņš taču ir vīrietis", tagad populārāks aizbildinājums ir "mīlestības valodas". Visas ir pelnījušas uzmanības apliecinājumus, uz to arī ir jātiecas, nevajag samierināties ar mazumiņu un par to pārdzīvot :)