Sveikas,
Meitenes kurām attiecības ar otro pusīti vai vīru no attāluma, kā Jūs izturat to atšķirtību un kā uzturat sevi optimistiskā garstāvoklī lai nebojātu garīgo viņam kas aizbraucis tālumā pelnīt vai studēt?!
Cik ilgi ir prom? Cik bieži tiekaties un cik ilgi Jums jāiztur šis posms?
Esat pārliecinātas, ka sagaidīsiet un kur rodat pārliecību?
Es pati ar savu otro pusīti esam šķirti vairāk kā mēnesi, pagaidām nav zināms kad satiksimies, bet visdrīzāk tiksimies katruotro mēnesi un brīvdienām un tā tuvākos divus gadus. Kopā neesam ilgi. Nebraucu līdzi, jo man ir bērns kas te iet dārziņā un nav valodas, līdz ar to tur būtu jāsēž mājās, ko es ļoti nevēlos.
Bet ir brīži, kad jūtos pilnīgi nekā, kā tas ir šobrīd un nezinu kālai sev palīdzu lai nav jāklusē vakarā sarunās ar mīļoto, jo jūtos slikti, zinu, ka tādā veidā vēlvairāk visu sarežģīju un daru viņam pāri. Tapēc labprāt palasītu Jūsu pieredzi un varbūt pat padomu kādu saņemtu :)