Bērns un dators.

Pats trakākais, ne lasīt, ne rakstīt vēl nemāk, bet draugos jau ieiet un inboxos prot. Un kāda pēc tam gribēšana tam bērnam mācīties glīti rakstīt, ja uz datora tas sanāk ātrāk, vieglāk un uzreiz jau glīti?

Izskatas, ka izgaugs tik pat debiils kaa dafs, stancens vai kaads cits viriesu kartas idiots cosmo forumaa. Kuram dziive grozaas tikai ap datoru.

Ta ome ir tava mamma,vai viiriesa mamma? Kapec vsp ome kaut ko tadu atlauj? Vinai arii ar galvu kaut kas nav kartiibaa?

Šķiet, ka daļa meiteņu pārspīlē. Redz tikai vienu galējību - datornūģis. Lai au tas bērns pasēž pie datora pāris minūtes nedēļā. Savā ziņā arī tas attīsta domāšanu, ja vien runa neiet par šaušanas spēlēm, kuras patīk puišiem. Bet piemēram ir daudzas spēles, kur jāpiedomā.
Māsas dēls arī šad tad, kad atnāk ciemos, pasēž pie datora, ātri gan apnīk, bet kādēļ gan ne? Iet vēl paralēli karatē un peldēšanā, ļoti gudrs puika, tulit jau būs 5 gadi. Gudrāks par saviem vienaudžiem.
Ja vecāki prot nodarbināt bērnu un attīstīt fizisko un garīgo pusi, tad dators nenodaris nekādu ļaunumu, protams, ja tas tiek darīts reizi vienā, divās nedēļās uz neilgu laiciņu.
Protams, burvīgi, ja bērnam dators neinteresē, bet visi bērni nav vienādi un visas mātes nebūs perfektas. Ja tam bērnam tik dikti prasās tās spēlītes uz 10 minūtēm, vai tad jums žēl? Tas datora bums ir pārlieku pārspīlēts. Pašas viena daļa dienu dienā te sēžat, ejat labāk ko lietderīgu padarīt.

Nu es savu viedokli paudu tikai par spēlēm, kuras tiek spēlētas un vairo nervozitāti un agresivitāti.
Loģiski,ka izvairīties nesanāks, mums taču pat skolās gribēja/grib visiem bērniem planšetdatorus.. Un tad,ja to ieviesīs, bērnu rokrakstus vispār nevarēs salasīt (jau tagad knapi var).

Manam bērnam planšete ir no 2 gadu vecuma. Un neko sliktu tajā nesaskatu! Ātri vien iemācījās visu alfabētu no galvas un skaitļus līdz 10. Tāpat gan puzles iemācījās likt, gan zīmēt, gan rakstīt burtus, krāsot, atrast priekšmetus pēc noteiktām krāsām un formam u.t.t. Un daudz arī multenes skatās. Un tas nav traucējis viņas spējām spēlēties pašai ar savām rotaļlietām, iet garās pastaigās, bužināt un mīļot dzīvnieciņus, zīmēt uz papīra, lasīt grāmatiņas, mīcīt plastelīnu vai kā savādāk izpausties bez tehnoloģijām. Nezinu... Iespējams man tāds unikāls bērns pagadījies. Neesmu viņu nekā īpaši dresējusi vai kaut ko aizliegusi. Bez kaprīzēm visu varēju ar viņu sarunāt. Uz datoriem bērnam acis nespīdēja un attieksme ir visai neitrāla. Protams, viņa agri iemācījās gan paroli ievadīt, gan ieslēgt sev vēlamo, gan vispār apieties ar touch skreen. Taču mans uzskats, ka tas ir normāli, ka bērns ātri iemācās apieties ar tehnoloģijām un neuztver tās kā kaut ko īpašu.
Vienīgi, nekad neesmu viņai devusi spēlēt pieaugušo bezjēdzīgās šaušanas spēlītes. Paši arī neko tādu nespēlējam.

Tāpat arī ar saldumiem. Zinu dažus paziņu bērnus, kuriem saldumi ir tabu un tad šie pilnīgi trīcēt sāk, kad kaut viena konfekte tiek iedota svētku reizēs... Vienmēr tik alkatīgi skatās uz veikalu plauktos pieejamiem saldumiem... Mums mājās saldumi atrodas uz virtuves galda, kad grib - paņem un apēd. Un nemaz tik bieži tas nenotiek. Laikam ir nostrādājis princips, ka tas kas nav aizliegts - to nemaz tik ļoti neprasās.

Ar to visu gribēju parādīt, ka ne vienmēr viss ir viennozīmīgi slikti. Nesaku, ka tagad visiem bērniem ir nepieciešamas planšetes vai pieeja pie datora. Taču vēlos teikt, ka vērojiet savus bērnus un meklējiet individuālu pieeju, nevis dariet visu kā pēc grāmatas. Jebkurā jautājumā svarīga ir līdzdalība un darbību-rezultātu vērošana, nevis vienaldzība un cenšanās tikt vaļā no bērna.

Planšetēm, datoriem, telefoniem vai tad nav starojums kaitīgs? Ne velti iesaka izvairīties naktī telefonu atstāt zem spilvena vai kaut kur tuvu blakus, tāpat, ja ilgi jārunā pa telefonu, labāk lietot austiņas. Un ja tas ir kaitīgi jau pieaugušam cilvēkam, tad nu padomājiet, ko tas nodara bērnam, kurš vēl tikai aug un attīstās.

Annalise ja tu bērnam piedāvāsi iet arā, tad bērns ,nekad neatteiksies, un neiemainīs pret datoru!
es uzskatu,ka dators-planšete ,tā došana bērnam ir nolaidība ;)

Kad es biju mazāka, tad mamma man neteica kāda ir datoram parole, un pie viņa tiku tikai tik ilgi, cik ļāva - apmēram pusstundu līdz stundu dienā, un tas arī bij tad, kad man bija 10 vai 11 gadi

Vairāk vajag iesaistīt bērnu bezsaistes aktivitātēs. Zīmēt, līmēt, krāsot, spēlēties, ja ne ar sava vecuma bērniem, tad ar vecākiem :) Šeit, piemēram, www.mazoekspertuskola.lv var atrast dažādus uzdevumus, kas būs interesanti gan bērnam, gan arī vecākiem :)

Vairāk vajag iesaistīt bērnu bezsaistes aktivitātēs. Zīmēt, līmēt, krāsot, spēlēties, ja ne ar sava vecuma bērniem, tad ar vecākiem

Tieši tā, bet vecaki nereti aizņemti paši sutkšm pie interneta sēž, ko bērns var iemacities? Bērni kopē vecakus. Un ar bernu ir janodarbojas. Nevis tupa palaiž sētā lai dara ko grib.

Man šķiet, ka man zināmie bērni visi jau no 3 gadu vecuma urbjas pa kompjiem un planšetēm. Ok, ne visu dienu, bet laiku pavada gan, bet cosmo auditorijai, kā vienmēr, viss ir savādāk un perfekti.

Es uzaugu pirmā Playstation laikos un man arī ļoti patika spēlēt datoru. Paspēju gan to, gan daudz lasīt, gan iet ārā un elpot svaigu gaisu, braukt uz jūru ar vecākiem. :) Gribētos domāt, ka esmu izaugusi normāla un man nekas nekaiš.

Perfektā cosmo auditorija :D

Jūs te vispār runāja tā, it kā datori tikko parādījušies. Man jau ir pāri 20, bet savu dzīvi bez spēļu konsoles vai PC vairs neatceros. Lūdzu, neaizmirstiet, ka jau IR izaugusi vesela paaudze, kas teju vai no pirmajiem dzīves gadiem izmantoja datoru, tas nav nekas jauns un tikko parādījies.
Un Neons pareizi raksta, arī man vecāki neko neaizliedza un nekontrolēja to, cik ilgi es pie tā datora sēžu, tāpēc varbūt arī nebija īpašu problēmu. Varu pateikt ko vēl trakāku - tēvs un brālēns spēlēja kopā ar mani. :D Tajā pašā laikā nezinu daudz bērnu, kuri tajā vecumā bija izlasījuši tik daudz grāmatu kā es, kā jau minēju - paspēju visu. :)

Nu ja godigi ja berns 7 gadu vecujma neko no datora nejedz, starp vienaudziem skola būs lūzeris. Skarbi , bet fakts.

Pilnīgi normāli,ja bērns lieto datoru un planšeti - iemācās jaunas lietas un netraucē vecākiem. Te lielākā daļa jaunu māmiņu arī aktīvi sēž pie datora un komentē katru bērna soli - Ķirsis, Mari, Robīte utt. Ar ko viņas ir labākas par sīkajiem, kas spēlē Angry Birds? Ja tie bērni labāk varēja iziet ārā pastaigāties, tad šeit lielākā daļa varēja izdarīt ko lietderīgu, kaut vai grāmatu palasīt.

Neuzskatu, ka ir normāli, ja bērns tik agrā vecumā savu laiku pavada spēlējot spēlītes datorā. Mans mazais brālēns jau pirms iemācījās normāli runāt sēdēja pie datora un tagad godīgi var teikt, ka viņš no tā ir atkarīgs (tagad ir kādi 5 gadi). Ja liek viņam pārtraukt spēlēt spēlītes - psiho. Arī komunikācijas spējas nav ļoti labas. Uzskatu, ka kamēr bērns nav kaut cik garīgi nobriedis, viņu nevajag laist pie datora, jo internetā jau visu ko ar atrast un bērnam vajag iemācīties komunicēt ar citiem cilvēkiem. 6, 5 gadi jau šķiet tīri pieņemami bet tad arī ir jāseko līdzi, ko bērns pie tā dara.
Pašai dators mājās uzradās tikai 7. klasē, varbūt tāpēc man pašai ir tāda nostāja.

Man mājās ir sešgadīgs puika. Šad tad jau tiek atļauts pasēdēt pie kādas spēlītes. Lai jau..
Jo vairāk aizliegi, jo vairāk gribēsies.
Pagaidām tas strādā, jo datora vietā pagaidām priekšroka tiek dota aktivitātēm ārā un palīdzēšanai lielākajiem :)

Manam bērnam atļauj laiku pa laikam paspēlēt angry birds uz planšetes.Viss.
Zina,ka ir pieaugušo mantas un pieaugušo pārtika (čipsi, riekstiņi) :D

Diemžēl mans mazais 5gadīgais brālis arī kritis visu šo te datorspēļu utt varā. Tas jau baigi ātri aiziet.. Pāris reizes vecāki pielaiž sīko pie PC, lai paši padarbotos kaut ko, un viss.. viņam vairs neko citu nevajag. Tagad gan jau kādu laiku vecāku mājās kaut kas nav kārtībā ar datoru (laikam ir jau salabots, bet mazais to nezina.. un labi vien ir), bet multenes pa TV gan skatās kā traks. Un viņš man ir paziņojis, ka krāj naudu planšetei..
Gribētos cerēt, ka darīšu visu iespējamo, lai mans bērns nepavadītu lielāko daļu brīvā laikā pie elektro ierīcēm, bet runāt jau ir vieglāk, nekā īstenot. Man liekas, ka mūsdienās, kad tās patērētāju kultūras masu produkcijas ir visapkārt, ir baigi grūti bērnu no tā visa maksimāli izolēt.