cik pats ilgākais

Pēc 8 gadiem :D Bet nu tad tā pamatīgi nokrita. Bet es ļoti liela bremze

mēs esam kopā apmēram 2 gadus, no kuriem apmēram gadu dzīvojam kopā. Nezinu, bet rozā brilles nav vēljoprojām nokritušas, lai gan mēs redzam viens otrā gan plusus, gan mīnusus. Par mīnusiem viens otram nepārmetam un tie nav tik lieli, lai pēkšņi tie vairāk nepatiktu kā sākumā.
Nemāku tagad pateikt, vai rozā brilles vēljoprojām nav nokritušas vai tās nemaz nav bijušas.

Pāris mēneši.

4 gadi kopā sākumā rozā brilles bija 2 gadu garumā un otrus 2 gadus ik pa laikam parādās un nozūd:D

Kāds pusgads laikam...tad jau parādījās pirmie strīdi u.t.t...

Varbūt man visu šos 6 mēnešus, kā esmu ar šo puisi ir rozā brilles. Nezinu. Tā kā dzīve īsti mani lutinājusi šajā jomā nav, tad es mēģinu jau uzreiz saskatīt visu reāli. Nav kutinājusi tajā ziņā, ka man neviens puisis nav bijis normāls. Ar tiem, kuri ir bijuši normāli, nekas nopietns nav sanācis. Šis ir pirmais normālais puisis, ar kuru ir nopietnas attiecības sanākušas. Dažreiz jau vēl ir tauriņi vēderā. Man patīk tā sajūta. :)
Ir sanākuši mazi, nenozīmīgi strīdiņi, bet es, kad gribu kašķēties, piekasīties pie kaut kā, padomāju par to, ka speciāli jau negrib man teikt kaut ko aizvainojošu, ka es visdrīzāk esmu pārpratusi.

Pusotrs gads un brilles joprojām ir! Katru rītu esmu laimīga, ka viņš ir blakus. Katru vakaru iemiegu ar smaidu.
Varbūt nepareizi izprotu rozā brilles, bet man tās ir kā harmoniskas attiecības divu cilvēku starpā, kur nav noslēpumi un aizvainojums. Tā es izprotu tās rozā brilles, jo tad ja ir iepriekš minētais, tad taureņi danco vēderā arī dēļ 1 sms, kurā ir atsūtīta vnk bučiņa. Vai maza šokolādīte, kuru tev pasniedz.
Eh tie ir tie miljons mazie sīkumi.

Pusgadu iespējams. Nu man nebija tādas baigi rozā, iespējams iesārtas :D

4 gadus