indie, es nesaku, ka jābūt kaulu kambarim , bet neviena mani nepārliecinās, ka normālam vecim stāv uz celulītainu pakaļu un riepu. Un ja viņš apgalvo pretējo vai nu negrib sāpināt to foršo meiteni , jo augums nav svarīgākais , bet nav arī vienaldzīgs, vai nu viņš ir dīvains un ar nosliecēm. Un ja tā viņa mīļā resnīte iegūtu tievākas aprises ( tievākas nenozīmē kauli un āda) viņš justos sarūgtinās, vai viņa viņu vairāk neuzbudinātu.
Jā, es zināju, ka neesmu īsti normāls :-D, bet varu paskaidrot:
1. Apaļīgai sievietei ir formas, kuras BŪTISKI atšķiras no vīriešu formām, t.i., viņa nav līdzīga ne bērnam, ne nenobriedušam pusaudzim. Kaulainās manā uztverē ir tieši tādas - viņas izskatās nenobriedušas un nekad nevar pateikt, kam viņa ar savu komplekciju vairāk līdzinās - nenobriedušam vīrietim vai nenobriedušai sievietei. Atšķirība ir nebūtiska.
2. Celulītu es neredzu - tad, kad viss notiek, es (un domāju, - arī citi normāli vīrieši) nelienu viņai mutē skaitīt cauros zobus, neskaitu krunciņas zem acīm un briesmoni - celulītu arī nemeklēju.
3. Apaļīgas sievietes par sevi zemapziņā rada iespaidu kā par veselīgākām sievietēm ar labāku gatavību grūtniecībai, dzemdībām un visam pārējam.
4. Viņām ir patīkamāk pieskarties - ir. ko pamīcīt :-D un nav jāskrāpējas gar kauliem.
5. Mana māte bija apaļīga un tas, visticamāk, ir vēl viens iemesls, kāpēs es esmu "dīvains".
6. Tievas un it īpaši - kārnas mani tik tiešām neuzbudina tik ļoti, cik apaļīgās, - esmu dīvainis :-D
19
