Sveiki! Sen neko šajā forumā neesmu rakstījusi, bet nu esmu nonākusi situācijā, kad man ir nepieciešams skats no malas, jo pati nekādi nevaru saprast, kas īsti notiek manā draudzībā ar kolēģi!
Man jau vairāk kā divus gadus viens kolēģis ir kā labs draugs, mēs abi esam vienādā vecumā un mums ļoti labi kopā saskan! Ja darbā nesanāk ikdienā satikties, tad noteikti sarakstāmies vai sazvanamies, pārsvarā runājam par darba lietām, bet nereti pārrunājam arī savu privāto dzīvi. Es ar viņu kopā jūtos ļoti viegli un labi, bet ir viena lieta, kas mani uztrauc - viņš pēdējā laikā ir ļoti mīļi sācis pret mani izturēties, sauc mani mīļvārdiņos un izsaka tādus divdomīgus tekstus, lai gan tajā pašā laikā ir teicis, ka starp mums ir baigi foršā draudzība un platoniskas attiecības! Vēl mani uztrauc tas, ka lai gan mēs runājamies par savu personīgo dzīvi - draugiem, ģimeni, hobijiem utt., bet sarunās ar mani viņš nekad nepiemin savu draudzeni.
Nezinu, var būt es tagad uztaisu problēmu tur, kur tā nav! Jo pēdējā laikā man iet ļoti smagi personīgajā dzīvē un šādi mīļi izturoties viņš var būt izpauž savas rūpes pret mani! Vai, jūsuprāt, tās vēl joprojām ir platoniskas attiecības, un rūpējoties un mīļi izturoties pret mani, viņš vēlas mani uzmundrināt, kad man ir bēdīgi, vai arī viņš no manis gaida kaut ko vairāk par tikai draudzīgām attiecībām?
48
