nezinu vairs ko darit :(

Citronpipari ja es ari vienmert esmu centusies noskaidrot to kapec ta ir,bet kad kadam jautaju kapec ta tad nevienam nav ko teikt uzreiz bralis saka ai ko tu cepies utt.ja kaut vai butu iespeja visu izrunat es par to vien priecatos.

Es nesaprotu, kā kas tāds vispār ir iespējams!
Labi, apsmietu sveši cilvēki, bet pašas ģimene? Ja tu esi normāla, jauka meitene, un tev izsmej bez iemesla? Nu, tad tev ir jāsaprot, ka viņos ir kaut kāda problēma, viņiem ir kāda skrūvīte izkritusi, ne tev. Turpini ar viņiem dzīvot, bet esi pietiekoši lepna, sapurini sevi, un neklājies viņiem pie kājām, lai 'draudzētos". Tā vietā meklē iespējas, kā sevi pilnviedot. Kamēr esi mājās ar mazo, izglītojies, lasi grāmatas, varbūt var gatavot kādus rokdarbus, ko pārdot, vai arī, ja zini kādu valodu - tulkot. Vai arī rakstīt studentiem referātus un citus brīnumus.
Galvenais, neliec rokas klēpī un neuzliec sev par mērķi izpatikt tiem ākstiem.
Lūdzu.
Tu būsi superīga mamma savam mazajam, esmu droša :) Tikai pieliec nedaudz pūles.

S80 Ja,bet ka man rikoties sava situacija? :(
Ir bijusi situacija tada ka man viss pieriebjas un vienkarsi saku teikt visu ko domaju parmest kapec ta ar ko es sliktaka utt.un tad visi sak man bara ka tadas hienas klupt virsu.

Es Tev ieteiktu parādīt viņiem zobiņus, labā ziņā, sakārtot savu dzīvi, parādīt, ka lūk, Tu vari būt labāka par viņiem, veiksmīgāka par viņiem. Reti, kad ģimenē bērniem ir tāda sacensība savā starpā, bet mēdz būt.

Labi,par ko vinji tevi aprunaja,kad tu sedeji virtuve un to dzirdeji?

Swiched on godigi kauns teikt,bet biezi esmu zemojusies un teikusi kapec jus ta izturaties utt.atceros kad man bija kaut kadi 13 gadi raudadama ludzos lai panem mani lidzi ara pastaigaties,bet ta ari pasmejas un izgaja bez manis tad kad man palika 17 gadi man paradijas draugi ar kuriem daudz laika pavadiju un tad brali un masa apmeloja manus draugus vecaku prieksa un vecaki vienmert ticeja lika man majas arestus tel.nema nost gaja drausmigi.
Tagad ar mammu vienigo normals kontakts ir,brali un masa noliek mani zemak par zemi.
Tetis pagajusas brivdienas piedzeras un meta mani ara no majaa teikdams nah**am tu man te esi vajadziga kas tu man tada esi utt.
Nezinu speka vairs nav.
Ja es kaut vai iemeslu zinatu kapec ta :(

Bet kam tev viņi tādi, ja pret tevi tā izturas? Varbūt kādu dienu paši nāks pie prāta, bet acīmredzot ne šobrīd. Tēvs vispār uzvedas cūciski.. Mēģini nocietināties un to visu tik ļoti neņemt pie sirds.
Tev ir pašai savas istaba? Tu dzīvo ar viņiem visiem kopā? Latvijā vai UK? Kāda jums vispār ekonomiskā situācija? Kas nodrošina iztiku?

Citronpipari bija ta ka mani brali ar vecaka brala meiteni sedeja pie kamina un pipeja blakus kamina zalei mums
ir virtuve es gaju uz virtuvi taisit est un brala meitene pateica bralim "eu pasaki lai vina manus traukus nomazga" un saka smieties,kaut ko hihinaja tad kaut ko vini cuksteja nedzirdeju ko un saka smieties tad mans bralis iegaja virtuve un pateica ka es parak skali klausos istaba muziku ka vinam trauce es atbildeju nemaz tik skali nav un sava istaba daru ko gribu un vins teica ka apgriezis manam centram visus vadus uz ko es atbildeju ka pirksi tad jaunu.
Vienkarsi mekle katru sikumu pie ka piekasities un man liekas ka ta lielaka kuditaja ir brala meitene.

Switched on ja man ir pasai sava istaba.Tada attieksme jau ir sen tikai kad jautaju kads ir tam iemesls atbildi nesanemu.
Nu man atbalsta materiala nav ne no viena iznemot berna tevu vins suta menesi 50euro bernam un plus berna nauda.
Man ka saka pirmaja vieta bernins par sevi nedomaju tik daudz ka par mazo.
Es tikai zinu ka manam delinam nemuzam nepielausu ka bus tada dzive un sapes kadam es esmu gajusi cauru.
Moralu atbalstu man sniedz mammas un teta labakie draugi (virs ar sievu) vini man ir ka gimene tik zel ka dzivo vienistabu dzivokli ka vini teica butu vieta dzivotu tu pie mums.Del sitas situacijas pat manu vecaku labakie draugi ar manu teti vairs nekontaktejs :(

Viņi ir neizauguši 26 veci vīrieši, kas iestrēguši bērnībā un nesaprot elementāru pieklājību un respektu. Paši savā vecumā dzīvo pie vecākiem? Nu, nekādi varoņi arī viņi nav.
Tāpēc es kā izeju redzu tev viņiem vienkārši pierādīt, ka esi uz kaut ko spējīga. Par spīti sasniedz vairāk par viņiem.
Saprotu, ka ir ļoti smagi un grūti, bet saņem sevi rokās. Piedevām nepavadi visu laiku mājās. Nav kādas nodarbības jaunajām māmiņām, kādi sarunu klubi vai kaut kas tāds? Vismaz būtu, kur attpaties no māju atmosēras.

No vienas puses kamols kaklā, kad lasu tavu dzīvesstāstu.
No otras puses - tu esi tipisks upuris ar upura domāšnu. Cik saprotu - dzīvē neesi neko sasniegusi līdz saviem 24 gadiem. Satiki kaut kādu puisi, kurš noteikti jau bija neveiksminieks pašā sākumā (par dzērāju nekļūst vienā dienā). Paliki stāvoklī - gan jau neplānoti. Tagad esi bez darba, iespējams bez izglītības, bez savas dzīvesvietas, bez vīrieša, ar mazu bērnu uz rokām... Te jau izskanēja viedoklis - tu esi nekāda... Esi atgriezusies atpakaļ vecākiem uz kakla + vēl ar "piekabi". Piedod, ka izklausos skarbi un neiejūtīgi! Bet, meitene, nu kur tev bija prāts?!...

Tavi brāļi un māsa noteikti tevi uzskata par lūzeri un tāpēc apsmej, jo tu jau nemaz neesi pierādījusi pretējo! Nu nav tev mugurkaula!

13 gados lūdzies, lai ar tevi iziet pastaigāties? Nopietni? Es 13 gados dauzījos viena pati pa savu rajonu - ložņāju pa kokiem, tikos ar klasesbiedriem un kopā spēlējām visādas spēles, gāju peldēties uz upi u.t.t. Un negaidīju, kad mani kāds "izvedīs pastaigāties".

Es jau saprotu, ka no brāliem un no māsas un arī no vecākiem tai attieksmei jābūt iecietīgākai. Bet paskaties pati uz sevi - tu tak esi lupata! (Piedod, ka tik tieši!)
Ar mazu bērnu uz rokām, vienai tagad būs nežēlīgi grūti kaut ko sasniegt, bet tomēr viss ir iespējams! Saņemies, pacieties vēl brītiņu, kamēr bērns paaugsies un tad sakārto beidzot savu dzīvi - atrodi darbu, pabeidz kādu labu izglītību, sāc dzīvot atsevišķi un neesi vairs atkarīga ne no viena - ne no radiniekiem, ne no kaut kādiem vīriešiem. Dari visu pati!!! Pieradi sev, ka neesi tāda, par kādu tevi uzskata brāļi un māsa.

Neon, ja es šitā uzrakstītu mani noēstu bez sāls. :D Tāpēc es izteicos iecietīgi, bet Tu pateici manas domas skarbāk, man bija žēl teikt tiešā tekstā , tā jau viņai dzīve neizdevusies.

Ļoti saržģīta situācija, bet es vienmēr uzskatu, ka apsmiet var tikai to, kurš to atļauj. Bet es saprotu, ka visi nav tādi, kuri par sevi var pastāvēt. Vienīgais, ko varu ieteikt ir sagaidīt , kad bērniņš sāk iet dārziņā un iet prom no vecākiem. Nekādu draudzeņu Tev nav , vai ne?

negribu nevienu aizvainot, bet domāju, ka te tomēr kkas ir nepastāstīts, nu nav, tā, ka BEZ iemesla apsmej, atstumj.. īpaši, ja jau ir pieaauguši, katram sava dzīve. gan jau, ir kkāds iemesls, kāpēc tā notiek, un sāc ar SAVAS dzīves nokārtošanu, sevis sakārtošanu, tad meklē citos visādas vainas!!!
veiksmi!

Neesi vienīgā man tā arī ir..

Varbūt pajautā mammai kas notiek. Kāpēc tieši tevi nepieņem. Iespējams ir kāds noslēpums?

Izlasiju autores probleemu un autores atbildes uz ieteikumiem un konkreeti sadusmojos! Nu kamoon, man beerns piedzima 18 g.v. likaas, ka viss buus ok ar beerna teevu, bet nekaa...kljuvu par vintuljo mammu, un taa vietaa, lai teiktu: "ES JAU GRIBEETU, BET... " (kaa probleemas autore), es gaaju un dariiju! Eeda mani pamatiigi, bet es sanjeemos, iespiiteejos, pati sev iegalvoju, ka pieraadiishu, ka esmu speejiiga, ka varu visu, galu galaa man ir jaauznjemaas atbildiiba. Protams bija ljoti gruuti briizi, nu neko, paraudaaju spilvenaa, bija arii laimiigaakas dienas, bet tagad esmu ljoti laimiiga, ka nepadevos un ciiniijos, galu galaa risinaajumu probleemai vienmeer var atrasti tikai smadzenes mazliet jaapakustina!

Ps. saaku straadaat kad beerninjam bija 6meen, pie vecvecaakiem mazo atstaat nevareeju, jo visi straadaa, taapeec taa nav atruna, ka nav kur atstaat, ja es tiku galaa, tad tu arii to vari, tikai jaabeidz zeeloties!

ļoti grūti uztvert tavu tekstu, ja nav pilnīgi neviena komata!
es piekrītu Neonam.
Bet es īsti nesaprotu - jūs visi tur vienā mājā dzīvojat? Arī vecākie brāļi, ja jau katru dienu redzaties? Ja tā, tad nav brīnums, ka jums joprojām ir pusaudžu gadu attiecības, jo jūs neviens neesat pieauguši un savā dzīvē kaut ko sasnieguši. Bērnudārza līmenis. Vispār, lasot šo diskusiju, nāk prātā kaut kāda nelabvēlīga ģimene

Piekrītu Šarlotei... Vispār lasu autores teikto, un nevaru smadzenēs iztēloties, ka kas tāds vispār ir iespējams...! Es šokā :(
nezinu kā būtu, ja būtu tavā situācijā, bet noteikti nebūtu bez mugurkaula un neļautu saviem tuvākajiem cilvēkiem lēnā garā "mīzt" uz tevis.. Tev ir vajadzīga pamatīga ārstēšanās, psihologs. Ir jānostiprina sava pašapziņa, jātiek vaļĀ no "dieva nepieņemtās" statusa.
Daudziem cilvēkiem ar ģimeni nav paveicies, bet tāpēc, lai viņi nekļūtu par "apmīžamo" objektu ar līdz zemei sagrautu pašapziņu, viņi izolējas no tādas ģimenes un dzīvo SAVU dzīvi un paši veido savu likteni, tā teikt.

Cherry,tev nevienam nekas nav japierāda,īpaši cilvēkiem,kuri tevi neciena un neizturas cilvēcīgi,ja kaut ko pierādīt tad tikai sevis dēļ,sava bērna dēļ.Citādi,nebūsi ne par gramu labāka kā viņi,pierādīt kaut ko kādam pierādīšanas pēc,lai tikai dabūtu cieņu...ja kāds tevi neciena esošajā situācijā,tādu kāda esi,viņi neko nav pelnījuši.Kāda starpība cilvēks ir sakreņķējies,saprotams,ka nevarēs uzrakstīt visu gramatiksi pareizi,ar visiem komatiem,jo emocijas sit augstu vilni.
Arī skarbums neplīdzēs,piekrītu,ka ir upurveida domāšana,bet cilvēkam pašam,tas jāsaprot,domāju meitenei jau tā pietiek visa sliktā....
Man ir grūti,ko iteikt tavā situācijā,ne visiem izdodas atrast risinājumus ,kur atstāt bērnu,kā ari nav teikts vai viņa nedzīvo mazpilsētā,kur darbs un aukle nav tik viegli dabūjami.Bet ir jācenšas atrast spēki,mēģini iepazīties internetā,varbūt tieši šis ir brīdis,lai atrastu cilvēku,kurš Tevi cienīs un mīlēs...