Arī mums suns ir dzīvoklī, nesaskatu tajā nekādu problemu, jo dzīvoklis mums ir liels un visa viesistaba lielākoties ir suņa rīcībā :)
Mums ir bīgliņš - meitenīte. Ļoti aktīva, mīļa un draudzīga. Bīgliņam ir izteikts raksturs, tāpēc ļoti patīk "kāpt uz galvas", īpaši man, jo man ir daudz maigāks raksturs, vīru gan viņa klausa vairāk, jo viņš mēdz biežāk pacelt balsi...
Paņemot sunīti, noteikti vajag rēķināties, ka daudz kas tiks sagrauzts! Mums tā ir likvidēti neskaitāmi apavi, bet uzskatu, ka paši vien vainīgi - nav ko atstāt tā lai suns tiek klāt :)
Tāpat durvju stendere tika sagrauzta, ādas dīvānu esmu šuvusi jau reizes 5 (tagad atstājot suni vienu, uz dīvāna salieku krēslus, lai viņa netiek klāt :)).
Bet tā lielākā graušana ir līdz gadiņam. Tagad viņai jau ir gads un 4 mēneši un graušana ir beigusies...
Katrā ziņā visas blēņas un raizes aizmirstās, jo ir taču kolosāli, kad mājās ir tāds mīļums, kurš var naktī atvērt istabas durvis un palīst zem segas, mēģinot izstumt no gultas :D