Es arī esmu no tiem cilvēkiem, kas necieš trokšņus.Un manā galvā ir nevis jāsamierinās,ka jādzīvo trokšņos, bet visiem jādzīvo tā,lai neradītu traucējumus citiem.
Kāpēc muzika un kino zāle jādarbina ar basiem, jāballē tā,ka trauki krīt utt. Uzskatu,ka to var atļauties privātmājā, nevis dzīvokļos. Man nav jāmokās citu dēļ.
No stāstiem iz kaimiņu attiecībām. Imantā dzīvooju mājā, kur sienas šķiet bija 4 cm biezumā.. Es nezinu kādā veidā, bet starp manu un kaimiņu sienu elektrības kontakts bija tā izļurgāts,ka tur bija caurums un reizēm kaimiņs tur sprauda laikam kontaktā un tad mūsu pusē kustējās kontakts.. Ā un vel viņi bija ieurbuši no sava dzīvokļa tajā pašā sienā aptuveni 40 cm garu stieni, vienā reizē viņi izbīdīja stieti un manu dzīvokli, reāli, guļu gulta un skatos,ka tas stieni jau kādi 20 cm manā dzīvoklī, aizķēru to stieni un nelaidu, izvilkt nevarēju, domāju mož nesīsies pie manis,bet nekā! Pēc tam ievilka to stieni atpakaļ un nebakstīja vairāk. Un dzirdamība bija tik laba,ka es dzirdēju pat kā nopūšas, viiiiisu varēja dzirdēt.
Un mani kaimiņi domā,ka man visi nav mājās. Dzīvokļa atslēga bija viena uz 3 cilvēkiem, glabājās pastkastē, kurai arī bija atslēga. Atbraucu no skolas, meklēju pastkastes atslēgu, neatrodu. Mēģināju atlauzt pastkasti, nevaru. Aizāju pie kaimiņa un saku-vai variet atlauzt paskasti,lai tieku mājās :D pēc tam tikai sapratu,ka viņs gan jau padomāja, ka es galīgi dīvaina, jo neko vairāk nepateicu. Nu neko :)
Tāpat,kad tas pāris ievācās, meiča tur hiperaktīva, nāca laikam iedraudzēties, bet nu es neesmu no tiem,kas draudzējas kaimiņu būšanas dēļ, ar viņu ar sanāca pārpratumi.
380
