Mani kaimiņi ir īpaši. Man ir kaimiņš cietumnieks, kurš, kad pēdējo reizi dzērumā pazaudēja atslēgas, uzgāja uz bēniņiem un lai tiktu dzīvoklī izsita tur grīdā caurumu virs sava dzīvokļa(es vēl tagad brīnos, kā viņš trāpīja uz savējā un neievēlās pie mums).
Man ir kāpņtelpas seriāls ''mīla un naids kāpņutelpā'' - viens pāris vienmēr un visas savas ķildas iznes kāpņu telpā risināt. Lai viss stāvs dzird, ko lāčuks nogrēkojies un kā Ļošam piedošana jālūdz.
Man ir tantiņa ar putniem, kura vienmēr piedalās visos kašķos, kas notiek kāpņu telpā - viņa stāv aiz sava dzīvokļa durvīm(iekšā dzīvoklī) un bļauj uz visiem, kas ir ārā. Citreiz viņa tomēr pamaina izklaides - tad viņa mierīgā solī pastaigājas pa kāpņu telpu un bļauj, ka viņu slepkavo. Ik pa laikam piestājot un paklausoties, vai kāds nesteidz palīgā no citiem stāviem. Tad man stāvus zemāk ir kaimiņš, kurš izskatās pēc čigānebreja un vienmēr slaistās pa savu stāvu un kad kāds krēslainā laikā iet pa trepēm, viņš pēkšņu uzrodas priekšā, nopēta un ieslīd atpakaļ tumsā.
Smieklīgi un traģiski vienlaicīgi bija tad, kad pagājušajā gadā mums pazuda ūdens, jo pagrabā kkāda truba plīsa. Draugs nogāja apskatīties un teica - jā, visi kamiņu kadri stāv pie trubas, pīpē, dzer, gudri muld, ka sū*i vagā, bet neviens netaistās zvanīt kkādiem dienestiem vai mājas saimniecei. Kā teikt - nu gan jau kkad kkā mistiski viss nokārtosies, jo - nedo dievs, kāds vēl liks maksāt par taisīšanu. Labāk bez ūdens dzīvot. Idioti.
Nekādas attiecības ar šiem cilvēkiem neuzturu - tā tikai vēl trūka.
380
