Ko darīt ar mantām pēc bērēm?

Spoguļus var atdot sarkanajam krustam, lai pavisam ārā nav jāmet. Vai nolikt pie miskastēm, varbūt kādam vajadzēs.

Bēru mantiņas var aprakt, spoguļus var attīrīt, vienkārši nomazgāt un baltu svecīti padedzināt. Ja negribas paturēt, var pārdot vienalga ss.lv vai antikvariātā. Nu atkarīgs, kādi tie spoguļi ir.

Mirušo mantas paturēt un lietot nedrīkst.
Esmu no tiem cilvēkiem, kas tic, ka spoguļus nekādā gadījumā nedrīkst paturēt. Viņš ir jāaizklāj pilnībā ar tumšu drānu un pēc tam kaut kur ārā jāsadauza (nu tā lai droši vien citi cilvēki neredz un nepadomātu, ka esi traka). Pēc tam tā vieta, kur bijis spogulis, kārtīgi jānomazgā.
Un vispār spoguļus pēc iespējas ātrāk aizvāciet prom un centieties tajos neskatīties.
Mājā noteikti dedziniet svecīti.
Vajadzētu arī viņas gultu likvidēt.
Bet jocīgi, ka atradāt tās 3 lietas...Es laikam aiznestu uz kapiņu. Nezinu...Padomātu par to vēl..

Un bildi noteikti neturiet redzamā vietā. Vispār jau labāk, ka mirušo bildes ir pēc iespējas mazāk un tās nerēgojas acīs katru dienu..

Ar lielajām mantām jārīkojas saskaņā ar testamentu, ar nelielām- jāsadala cilvēkiem, kuri palīdzēja bēres organizēt. Vai arī jānoziedo labdarībai...

Sany, nu kā nedrīkst? :D Pieņemsim, ka mantojumā tiek atstātas vērtīgas lietas, auto, rotaslietas, antīkas mēbeles, sudraba trauki, gleznas, paklāji... vai pat ne testamentā, ja tāds nav uzrakstīts. Nu ko palicējiem darīt? Mest ārā? :D Es saprotu, gultu, drēbes, personiskās mantas, bet tie paši spoguļi? Nu muļķības.

Viss ir cilvēku galvās un domu spēkā!

Par pārējām lietām padomātu. Nebūtu godīgi arī citiem cilvēkiem pārdot mirušā mantas. A ja nu viņus pēc tam vajā nelaimes vai kas cits? ja mirušais, dzīvs esot, būtu izteicis vēlmi tās mantas paturēt vai ko citu darīt, tad tā vēlme būtu jāizpilda.
Ar rotām arī jābūt uzmanīgam.
Nē nu es nezinu, bet diez vai, ka autorei tur to spoguļu vērtība sastāda vairākumus simtus latu. Tāpēc man nebūtu žēl mest ārā un sadauzīt. Sorry, bet tas ir tikai mans viedoklis, un esmu ļoti skeptiska pret to, ka patur mirušo mantas. Cik es sapratu, tad šeit būtībā iet runa tikai par spoguļiem, nevis par pils priekšmetiem. un, lai nu no kā, bet no spoguļiem es noteikti atbrīvotos. Bet tā ir katra paša griba.

Es, piemēram, joprojām lietoju dažas savas vecmāmiņas mantas, ne jau tāpēc, ka nevarētu nopirkt citas vietā, bet tieši tāpēc, ka tās bijas viņas mantas, man tās ir mīļas un to lietošana man liek viņu atcerēties, ne jau kaut kā bēdīgi, ka jālien raudāt spilvenā, bet tā ar smaidu atceros savu foršo vecmāmiņu.

Arī to mirušo cilvēku fotogrāfiju slēpšanu īsti neizprotu, nu labi, savas vecmāmiņas fotogrāfiju makā līdzi nestaipu un datorā uz desktopa arī man tās nav, bet vecmāmiņas fotogrāfija man rāmītī mājās stāv redzamā vietā. Neredzu tur neko sliktu, es ļoti mīlēju savu vecmāmiņu, viņa mīlēja mani un viņa nekad mūžā man nebūtu darījusi vai vēlējusi ko sliktu, tad ko sliktu man var nodarīt viņas fotogrāfija?

Sany es piemeŗam maz zinu par šo tēmu .Nomira mums ar viena radiniece . Kresls bija tads labs atputas un atsutija mums.Suns negrib tajā gulēt ,mekleja tik veco kreslu ,un pasai ar neliekas erts tas kresls .... Palaik tur stav musu liekas mantas savu somu tur lieku ,segas tur sametu kad gultu klaju .....

Man lauku mājā stāv liels, antīks spogulis no vecvecvecmammas laikiem. Spogulis joprojām tiek izmantots un nekas ļauns nav noticis. Nedomāju, ka būtu gatava pārdot tiem antīko lietu uzpircējiem, kas braukā pa lauku mājām un cer uz lielo ķērienu par smieklīgu summu.

Sany, kāpēc nevar paturēt un lietot mirušā mantas?

mēs vecmammas lietas kaut ko metam ārā, kaut ko vedam Sarkanajam krustam, kaut ko īpaši mīļu un skaistu paturam un glabājam.

Arī to mirušo cilvēku fotogrāfiju slēpšanu īsti neizprotu, nu labi, savas vecmāmiņas fotogrāfiju makā līdzi nestaipu un datorā uz desktopa arī man tās nav, bet vecmāmiņas fotogrāfija man rāmītī mājās stāv redzamā vietā. Neredzu tur neko sliktu, es ļoti mīlēju savu vecmāmiņu, viņa mīlēja mani un viņa nekad mūžā man nebūtu darījusi vai vēlējusi ko sliktu, tad ko sliktu man var nodarīt viņas fotogrāfija?

+

slēpt radinieku foto, bet Merilinu Monro karinat pie sienas ir vairak nekā dīvaini:D

Es vispār nevienu fotogrāfiju nekarinu pie sienas. Ne Merilinu Monro, ne dzīvo, ne mirušo radu foto.
Tā ir katra paša darīšana vai tam ticēt vai nē, bet mirušo cilvēku fotogrāfijas un lietas dzīvos cilvēkus vilina aizsaulē. Tas nenozīmē, ka kāds uzreiz nomirs vai kādam parādīsies pašnāvnieciskas tieksmes, bet laika gaitā, kāds pats vai kāds tur dzīvojošs cilvēks var smagi saslimt vai kas cits notiks, jo mirošie caur bildēm uz mums lūkojas ar nāves elpu, skatienu. Un tam nav nekāda sakara ar to, ka mirušais jums ir vēlējis labu vai jums ir bijušas labas attiecības. Protams, vēl sliktāk ir turēt cilvēku fotogrāfijas mājās it sevišķi redzamās vietās, kas jums vēlējuši vai vēl ļaunu. Tad ļaunās domas var sākt piepildīties.
Par tiem spoguļiem ir tā, ka valda uzskats, ka spogulis ir ceļš no aizsaules uz mūsu pasauli. Kamēr tas ir atklāts un atrodas dzīvoklī, pa to brīvi var ienākt un iziet mirušais. Tikpat labi, pa turieni var ienākt arī citi mirušie, kas nav bijuši ar jums saistīti, bet var jums tagad nodarīt ļaunu. Skatoties spogulī, tu skaties aizsaulē.
Labi, kāds te tūlīt nosmiesies par manis sarakstīto un es gluži neesmu māņticīga, bet nu ir dažas lietas, uz kurām raugos savādāk un piesardzīgi.

Kamēr tas ir atklāts un atrodas dzīvoklī, pa to brīvi var ienākt un iziet mirušais.

pareizāk būtu pateikts - mirušā gars.

Tā ir katra paša darīšana vai tam ticēt vai nē, bet mirušo cilvēku fotogrāfijas un lietas dzīvos cilvēkus vilina aizsaulē. Tas nenozīmē, ka kāds uzreiz nomirs vai kādam parādīsies pašnāvnieciskas tieksmes, bet laika gaitā, kāds pats vai kāds tur dzīvojošs cilvēks var smagi saslimt vai kas cits notiks, jo mirošie caur bildēm uz mums lūkojas ar nāves elpu, skatienu. Un tam nav nekāda sakara ar to, ka mirušais jums ir vēlējis labu vai jums ir bijušas labas attiecības. Protams, vēl sliktāk ir turēt cilvēku fotogrāfijas mājās it sevišķi redzamās vietās, kas jums vēlējuši vai vēl ļaunu. Tad ļaunās domas var sākt piepildīties.

Puspasaule butu apmirusi tad jau:D sākot ar radiem,Merilinu Monro,Ļeņinu un Če Gevaru visi pie sienām un jebkur. :D

Bet pirmās 40 dienas pēc cilvēka nāves, nedrīkst vsp aiztikt mirušā mantas. Kaut vai tās pārvietot. Jo tiek uzskatīts, ka tās pirmās 40 dienas viņa dvēsele turpat klejo riņķī, kurai nepatīk, ka tās mantas tiek aiztiktas.
Te varbūt neiet runa par mantu likšanu zārkā vai ģērbšanu, bet pirmās 40 dienas to mājokli un mantas nevajadzētu aiztikt.

Es jau teicu, ka katrs var ticēt kam grib. Un vispār jau neviens nav mūžīgs un mēs nezinām katra cilvēka nomiršanas iemeslu. Varbūt arī kāds smagi sasirga, jo viņam virs gultas varbūt stāvēja Ļeņina portrets. Tu droši vari apgalvot, ka nē? Es nē..
vnk caur bildēm un spoguļiem, mirušā gars velk dzīvos uz to sauli. ne vienmēr tas nozīmē, ka aizvilks. pastāv arī visādi apstākļi, kāpēc tas var nenotikt.

Kā būtu vispareizāk?

Maizes šķēlīti un glāzīti var nolikt blakus kapiņam.

Vispār nedomāju, ka cilvēka dzīvi var ietekmēt kādas svešas personas portrets, ja nu vienīgi tik daudz cik iedvesmot vai iegrim dziļāk dubļos. Vairāk es domāju, ka personīgi nepazīstamu cilvēku foto nevarētu ietekmēt mūsu dzīves gājumu uz miršanu vai dzīvošanu, jo nav bijusi personīga saikne.
Un vispār nesaprotu to vēlmi karināt svešus foto pie sienām. Varbūt 12 gados likās kruti pie tualetes durvīm piespraust Spīrsas plakātu, bet nu tas arī viss :D