kopdzīve

P.S. Atvainojos par gramatiskajām kļūdām.

Cik Tev gadu un cik ilgi esi šajās attiecībās?

Kpc dzīvot kopā, ja negaidi, ka pavadīsiet kopā visu turpmāko dzīvi? :D Es vrbt vecmodīga, bet nesaprotu...

Kopdzīvi uztveru nopietni ;)

Es dzivoju ar vienu,un ar vinju arii appreceejos,

Ar vienu,ar manu vīru.
Uztveru nopietni :)

Es nedzīvotu kopā ar čali ar kuru skaidri zinātu, ka nākotnes nebūs. Kopdzīves laikā parasti rodas kopīgi pirkumi, kopīgas lietas, kopīgi plāni un pārtraucot kopdzīvi to visu sadalīt ir baigais čakars ;)

Uzskatu, ka tas attiecībās ir nopietns solis, sākt dzīvot kopā ar mērķi veidot ģimeni tuvākā vai tālākā nākotnē ar šo cilvēku.
Es uzskatu, ka tāda mētāšanās dzīvot pie viena, pie otra ir nenopietna. Labāk, tad dzīvot savā īrētā dzīvoklī un turpināt randiņu periodu.

hmm, laikam esmu vecmodīga kā šeit visas pārējās, bet - ar vienu tikai esmu dzīvojusi.

( par cik kopdzīvi neplānojam ar kuru katru ik pa laikam nomainot :D)

Ar vienu! Kopdzīve,tā ir KOPĪGA dzīve,manuprāt,tas ir nopietni. Bet katram savi paradumi un uzskati,lai citi dzīvo kaut ar 5 partneriem vienlaicīgi;)

Kāpēc tu dzīvo kopā ar vīrieti, ar kuru neko kopā neplāno? {riekš kam viss tas ievākšanās un pielāgošanās čakars, ja tas viss nav nopietni?
Man tas bija nopietns solis. Sāku dzīvot ar savu draugu pēc ilgstošām pārdomām ar mērķi veidot ģimeni. Arī mani paziņas un draugi rīkojas tāpat. neviens ar 5 pirms tam nav kopā dzīvojis..

padzīvošana nedēļu pie puiša nav kopdzīve. seks arī nav tik saspīlēts kā randiņu laikā. man vispār seks nav randiņu sastāvdaļa. kamēr šis tiek aizsūtīts dušā, vēsi čiloju draugos un nekas neteik plānots.

esmu dzīvojusi ar vienu un tas bija mans vīrs.

Man līdz kopdzīvei ir novedušas trīs attiecības no tām, kas man bijušas.
Pirmo reizi sāku dzīvot kopā ar savu pirmo lielo mīlestību, man bija tikai 18 gadu, nodzīvojām kopā gandrīz 2us gadus, nākamā reize, kad dzīvoju ar kādu kopā, bija, kad apprecējos ar savu bijušo vīru, laulība ilga nedaudz vairāk kā gadu.
Pēdējā reizē dzīvoju ar vīrieti kopā, jo atkal biju līdz ausīm samīlējusies, apjukusi savā dzīvē, likās, ka tas nu būs īstais, protams, nebija. Nodzīvojām kopā vien 3 mēnešus.

Tagad esmu attiecībās, bet kopdzīvi neplānoju un nevēlos. Satiekamies, pavadam laiku kopā, viņš pavada dažreiz naktis pie manis, bet tā nav kopdzīve un nebūs. Esmu sapratusi, ka, ja vien tiešām kādu dienu par visiem 100 % nebūšu pārliecināta, ka esmu gatava nodzīvot mūžu ar to cilvēku kopā, ka tas ir pa īstam un tā tas būs arī pēc gada un pieciem, tad kopā dzīvot nevēlos, man var būt attiecības arī bez kopējas dzīves telpas.

Piekritīšu meitenēm, nav jēgas dzīvot kopā, ja nav pārliecības, ka ar šo cilvēku kopā veidosi dzīvi.

Tikai ar vīru.

savos 30 dzīvoju kopā ar vienu vīrieti,,,bet ar tiem iepriekšējiem ,kuriem zināju ka nekā nebūs kopā nedzīvojām,,,, kam tas vajadzīgs,ja nav plānos nākotnes.

Uzskatu, ka kopdzīve ir nopietns lēmums, un es nespētu sākt dzīvot kopā ar cilvēku, ar kuru satiktos vien pāris mēnešus. Ar draugu sākām dzīvot kopā, kad kopā bijām 3 gadus, bijām viens otru iepazinuši no visām pusēm. Tā kā šī ir mana pirmā kopdzīve un cerams, ka arī pēdējā.

Es atbalstu Tavu lēmumu dzīvot kopā , jo reāli tā tikai Tu vari uzzināt kāds cilvēks ir esot kopā ar viņu 24/7 , nevis satiekoties nedēļā reizi , kad esat noilgojušies un strīdi galīgi nav prātā. Protams nevajadzētu uztvert šo kopdzīvi pārlieku nopietni , jo lai kā negribētos var sanākt apdedzināties. Šadi Tu labāk uzzināsi kas šis cilvēks īsti ir un ko viņš vēlas un sagaida no dzīves un vai Tu vispār ietilpsti viņa nākotnes plānos , jo es personīgi neredzu jēgu attiecībām kurām nebūs laimīgu beigu. Vajag vienreiz un uz mūžu. Pati padomā ko Tu jūti pret šo cilvēku. Ja Tu gribi ar kādu dzīvot dzīvošanas pēc nopērc suni. :)

Neesmu dzīvojusi ar nevienu kopā, bet uztveru to nopietni un ievāktos ar vīrieti kopā dzīvot tikai ja mums abiem būtu vienādi plāni nākotnei.

Vienu vienīgu reizi esmu dzīvojusi un dzīvoju kopā ar vīrieti, ar kuru veidojas ģimene, un tuvākajā laikā ir gaidāmas kāzas.
Man tas ir nopietni.