Sāpīgais Turpinājums

Atkal kārtējā čīkstule.
Ta nu gan problēma.
Zini, dzīvē ir DAUDZ lielākas problēmas par šo.
Varbūt ej sarijies ripas vai vēnas pārgriez?

Kristena, Tev PMS? :D

Kristena - tu nu gan esi stulba, goda vaards!!!

Kristena, tavs komentārs galīgi nevietā.
Autorei - man tavā vietā laikam palīdzētu tikai darba nomaiņa, pretējā gadījumā nezinātu, kā sevi piespiest par to vīrieti vairs nedomāt, ja visu laiku acu priekšā rēgojas

Atradušas par ko bēdāties. :D :D

Kristenai gan shodien laikam laba diena! :D

Jā, kaut kāda vīrieša dēl vēl darbs būtu jāmaina?
Jūs esat tiešām tik debīlas visas?

Atradušas par ko bēdāties.

Viņai vismaz ir iemesls bēdāties, bet Tu te cepies nevietā :D

Ļoti labi tevi saprotu,pašai bijis pat tik traki,ka šis puisis tīšuprāt ļoti atklāti koķetē ar citu kolēģi,lai man ieriebtu..skaļā balsī(lai es dzirdu) stāsta kā brīvdienās koijotu bārmeni esot nokoļījis un uz mājām atvilcis,cik viņa bija forša utt..un tas viss tikai nepilnu nedēļu pēc šķiršanās. Tāpēc ar kolēģiem labāk nesaieties,bet nu skaidrs,ka par vēlu..
Centies neskatīties vispār uz viņu,izvairīties,nodarbināt sevi pēc iespējas vairāk..un ja godīgi,tad līdz galam aizmirst man palīdzēja tikai jauna mīlestība,jo lai kā arī liktos,ka viss,esmu pāri tam-atkal ieraugu un viss no gala.. Turies! Vajadzēs lielu paškontroli.

Darbu gan nemaini tas ir stulbakais ko vari izdariit. Pasaapees , paaries :-) sapuceejies un ej uz darbu ar paceltu galvu

Kristena, ja nav ko ieteikt, kāpēc vispār jāpiesārņo šī diskusija? ej labāk māju paberz, nervi sakārtosies

Pašai ir gadījies, ka gadu jāmācās vienā kursā ar ex draugu. Bija grūti, bet palīdzēja tikai domu novēršana no tā. Sāku kontaktēties ar citiem kursabiedriem/puišiem vairāk, novērsos no tā puiša, kas, tiesa gan, viņam diezko nepatika, tāpēc centās par visām varītēm pievērst manu uzmanību, bet es nepadevos. Piereģistrējos iepazīšanās saitā, kontaktējos tur ar puišiem, un beigās iepazinos ar savu, nu jau topošo vīru, kas palīdzēja pilnībā aizmirst par to puisi.

Atradušas par ko bēdāties.

Nekad nesapratīšu šo argumentu, ka pasaulē esot lielākas problēmas. Nu jā kādam nav nogriezta kāja vai cilvēks nav karojis tādā veidā izciešot dzīvās šausmas BET vai tāpēc tam cilvēkam nav atļauts bēdāties par to, ka viņa dzīvē lūk ir šī niecīgā problēma - viņu ir pametis mīļotais cilvēks. Ko tad darīt, ja mūsu dzīvēs ir tik mazas problēmas un mēs nevaram pat savaldīties un neraudāt.

Rylie - Protams, protams, nomaini darbu 100% :D
Vēl pārcelies uz citu pilsētu.
Un vēl sāc ar žēlām acīm skatīties uz viņu un vēl sāc zvanīt, lai ņem atpakaļ. :D
Dari tā, šeit visas to vēlas.

Bet patiesība ir tāda, ka tagad Tu būsi nelaimīga.
Nu, vismaz uz kādu laiku.
Viss atkarīgs no tevis.
Šeit Tu gan jau gaidi komentārus, kur būs teikts, ka viss būs labi un, protams, šeit ir pilns ar tādām maitām, kas komentēs, ka Tev viss bus labi - uzēd saldējumu. :d

LO - Jā, iedomājies ir uz pasaules lielākas problēmas! Varbū autore to nezin, bet tagad zinās.

Ja šis darbs Tev ir svarīgs, tad noteikti nemaini darbu, nebēdz no problēmas, bet esi stipra un pārvari to. Šķiršanās vienmēr ir sāpīga un tikai laiks palīdzēs aizmirst. Centies savas domas koncentrēt uz kaut ko citu, tas nav viegli, bet ir izdarāms.

es neieteicu autorei mainīt darbu, bet uzrakstīju, ka es personīgi nevarētu tikt tam pāri, kā vien nomainot darbu. taču tieši tāpēc man kolēģi un kursabiedri ir liels tabu, ar ko veidot attiecības - lai pēc tam nav tā, ka attiecībām izjūkot, vienam uz otru vēl jāskatās

LO - Jā, iedomājies ir uz pasaules lielākas problēmas! Varbū autore to nezin, bet tagad zinās.

Un tieši tāpēc tagad visiem būtu jāaizmirst par savām personīgajām problēmām un jāgruzās par pasaules problēmām, kuras mēs nevaram nekā ietekmēt? Muļķīgi...

Darbu nemaini, mēģini sevi iepriecināt kaut kā katru dienu, satiecies ar draudzenēm, apmeklē jaunas vietas un ar laiku jau pāries, no sākuma gan jau būs grūti un, ja jums ir draudzīgas attiecības, tad lielām problēmām nevajadzētu būt.
Kristena Viņa nedrīkst šeit ierakstīt un uzskatīt to par problēmu, jo pasaulē ir vēl lielākas problēmas? Tu esi aprobežota.

Ja jau viss nolemts ar galiem, cits nekas neatliek, kā mainīt attieksmi, jo ātrāk tas notiks, jo labāk pašai. Kaut vai sākumā izlikties, it īpaši, kad Viņš ir blakus, ka viss ir labi, dzīve ir skaista, un vēlāk iespējams pati pieradīsi.

Kristena varbūt esmu čīkstule, bet par to neiet stāsts.
Man personīgi , nav tādu cilvēku blakus, kam izkratīt šo sāpi, jo tiešam man tas sāp.


Paldies par ieteikumiem un par savu personīgo pieredzi. Es katru dienu cenšos smaidīt, kad rūgtums uznāk, kontaktēties ar citiem kolēģiem un lasīt grāmatu. Mūzika mani arī atdzīvina.
Mainīt darbu būtu neprāts, jo pašlaik, kur es strādaju, vēlos tiekties augšup.
Ir tik nereāli grūti, tagad uztver to , ka esmu viena, neatkarīga. Bet viņš man ir netālu, un dzīves pilns. Man šis cilvēks bija ļoti tuvs un dārgs. Pat viņa dēļ pazaudēju galvu.
Mēs savas attiecības, nenobeidzām. Viņš vienkārši mani sāka ignorēt. Ir tik daudz jautājumi, bet nav atbilžu. Pat ir velme, koleģiāli pasveicināt šo cilvēku, jo netaisos mest uz viņu pusi lāpstas,šķēpus. Ja cilvēks tā ir izlēmis, man nāksies vienkārši ar to sadzīvot.