To, kas jādara tu tikai pati vari just, jo zini, kādas sajūtas bija tajos brīžos... bez nosodījuma!
Pati esmu bijusi līdzīgā situācijā, arī abiem ar draudzenes pusi paslīdēja kāja..kad skūpstījāmies, sajūtas vienreizējas, bet pēctam jutos ļoti draņķīgi! Tā kā neviens, protams, par to nezināja, draugu kompānija uzaicināja vairākas dienas palikt pie jūras. Pa dienu viss ok, katram savas darīšanas, bet vakarā, kad aizgāju līdz jūrai viņš man pielavījās, piesēdām jūras krastā un izrunājāmies: Ja tu man teiksi jā, es jau rīt pametu ''x"! Saklausījusies pilnas ausis zem zvaigņotās debess atkal ļāvos skūpstiem...bet nākamā diena atkal pienāca ar pārmetumiem. Aizbraucot mājās ilgi laiku nekontaktējos, lai visiem labāk. Bet, viņi pa šo laiku tiešām bija izšķīrušies, pēc 2ned draudzenei jau bija cits pusisis. Protamas, uzreiz taču nebūsu kopā ar draudzenes bijušo, tā kaut ko palakstojāmies un...viņš aizbrauca trenēties uz ārzemēm. Abi pamocījāmies, tikām pāri. Kopš tā laika ir pagājuši jau vairāk jau 4 gadi, bet kā izrādījās taureņi joprojām ir vēderā un nesen sākām draudzēties, tik laimīgas attiecības man vēl nav bijušas! Tā teikt, veca mīla nerūs :D
Ar draudzeni neesmu kontaktējusies jau ļoti ilgu laiku, un ne jau tāpēc, ka viņa ir dusmīga vai pievilta, bet tāpēc, ka nav nekāda draudzene, bet vienkārši paziņa..Satiekoties pasakam čau, kā iet un viss, nav ko runāt! Jaunības trakumā likās, ka draudzene, bet tas viss bija pārvērtēts.
Katram savs stāsts, manējais baigās ir ļoti skaists!