Hei, Čikitas, kā sestdiena?
Man šovakar ir dzīves melnā komēdija - es un mana čipsu paka pie TV.
Stāsts būs iz mana šīs nedēļas atgadījuma, kas savā ziņa ir komisks, taču ar prāvu devu nopietnības.
Viss sākās vienā no aukstākajiem rītiem. No paša rīta paredzēta svarīga tikšanās, esmu uzcirtusies kā kāzu lampa, sēžu sastrēgumā savā betmobīlī un no sirds dziedu līdzi Hoku - Perfect day, kad pēkšņi ātrumkārba vairs nepārslēdzas no N uz D. Raustos pie tā ātrumkloķa kā pie 220W - bez rezultātiem.
Nolēmu savu enerģiju pataupīt un veikt izmisuma pilnu zvanu mehāniķim, kurš laipni izskaidroja manu bezcerīgo situāciju, atgādinot, ka atrodos taču sastrēguma vidū, neviens man tagad palīdzēt nevar. Vienīgai, ko varu darīt, tas ir pārbaudīt drošinātājus, varbūt tur tā vaina.
Vēlreiz atgādināšu, ka esmu sacirtusies kā kādu lampa, veļos ārā no betmobīļa, ar plastmasas knaiblītēm grābtos gar kaut kādiem puļķiem, ko laipnais mehāniķis sauc par drošinātājiem (vai kaut kā tā), un tajā brīdī pār mani nāca apgaismība - neviens, NEVIENS vīriešcilvēks neuzskatīja par vajadzīgu izvilkt no siltajām automobīļu cisām savas pēcpuses, lai piedāvātu palīdzību -16 grādu salā, teikšu godīgi, izmisušai sievietei, kas ar savu bezjēdzīgo bakstīšanos jau tā esošo satiksmes korķi ir tikai vēl vairāk aizkorķējusi. Jāteic, ka tik daudz iznīcinošu skatienu no šoferiem gan vēl nebiju saņēmusi, bet visam pienāk pirmā reize. :D
Tā nu stāvu pie auto, salstu, deguns sarkans, pirksti zili, bet kanibles vaļā nelaižu - ja nu tomēr noder!? :D Pēkšņi garām uz divriteņa (!!!) brauc puisis, kur saka tik ļoti gaidītos vārdus: "vai palīdzēt!?".
Izrādās viņš dodas tieši uz darbu autoservisā (šajā brīdī sapratu, ka esmu dzimusi zem laimīgas zvaigznes). Pāris sekunžu laikā viņš pazūd zem auto stūres (šajā brīdī arī parādās tēmas nagla - pliks, spalvains puncis sastrēguma vidū!), un svinīgi paziņo:"Tev ļaguška beigta!". Vēl mazliet pačubinās un uhhhuuu, betmobīlis var turpināt ceļu, jāatzīst gan tikai līdz tuvākajam servisam.
Jā, tikšanos nācās atcelt, jo gan nokavēju, gan arī izskatījos kā visu nakti grāvjus rakusi, bet visam ir arī savas gaišās puses - pārliecinājos, ka prinči baltā divritenī vēl pastāv.
Šīvakara nopietnais jautājums - vai esiet saskārušās ar līdzcilvēku vienaldzību?
237
