Čau, meitenes!
Nesaprotu, kas man tā par sliktu īpašību vai apmātību, bet visu laiku vajag zināt, ko dara draugs, gribas ar viņu sazināties un nu jau pašai tas nešķiet normāli, ka tikai viņš galvā. Lieta tāda, ka nedzīvojam kopā un attālums ir vairāki desmiti km, tiekamies pāris dienas nedēļā. Piemēram, pa dienu papļāpājam, cik nu var, un ja neesmu pa vakaru sazinājusies kaut uz 5 minūtītēm, garastāvoklis ir drausmīgs un esmu nelaimīga. Protams, ka netrobelēju viņu visu laiku, viņam arī savi darbi, un ciešos, jo tāpat taču sazvanamies, tiekamies, tomēr...
Nav man tāda bezdarbība un neiesakiet pievērsties savai dzīvei. :D Esmu pašpietiekama. Pat darot svarīgus darbus galvā draugs. Kas tā par apmātību?