Es neatceros kad vispār būtu viņam prasījusi, lai iet uz veikalu, parasti palūdzu kaut ko, ja zinu, ka viņš ir veikalā. Tikko biju apslimusi, draugs pats bez prasīšanas aizskrēja uz veikalu un sapirka man gardumus. Zinu, ja palūgtu, tad noteikti aizbrauktu. Ja viņš man palūgtu, arī aizietu un nopirktu, tas ir tikai saprotami, manuprāt.
Vispār es kaut kā bieži atceros to stāstu, ka meitene aizsūtīja draugu uz veikalu pēc persikiem uz Maximu tajā liktenīgajā vakarā, un, nu, jā.. Nav man nekāda paranoja, bet kaut kā aizķēra tas mani.