suns/kaķis?

forshi. Teikumu nepabeidzu. Liekas, ka abus reizee njemt kaa jauniem samniekiem vareetu buut gruuti, ne? Nu jo abiem nav nekaadas pieredzes. Taapat jau vaacam informaaciju, laiks veel ir. Ja buus dziivniecinji, tad tikai peec pusgada vai veelaak.

Manai paziņai bija tā. Bija kaķis, kadi 10, nu tādes kas jau liekas, ka nu jau ilgi vairs nebūs, - apātisks, guļ, nu vecums dara savu. Nopirka sunīti, domadami, ka kaķis jau vairs ilgi nebūs, lai pēc kaķa nebūut tukša māja utt. A ko, tikko paradījās suņuks, kaķis i ne domāt pat iet uz "citiem medību laukiem":)! Atguva otro jaunību, sapriecājās par suņuku, un patlaban viņam jau 14 gadu un tāds žiperīgs!

hmh, taa arii domaajam, bet mazliet tomeer bail. Gribaas jau lai abiem dziivniekiem karalsika dziive, lai ir laimiigi, izstaidzinaati, samiiljoti, pabaroti.

Ja iepriekš nav bijis suns, tad dobermanis nebūs īstā šķirne ar kuru sākt.
Pati arī ļoti vēlos dobermani. Taču lai arī man ir plašs dzīvoklis un man jau ir bijuši 3 suņi, nezinu vai dobermanim vēl esmu gatava. Viņš daudz jāmāca, jāved uz suņu skolu un jāsargā no mazākām būtnēm. Pašlaik man ir Basendži, kas vispār skaitās neapmācāma šķirne, un ir dažas paklausības grūtības. Domermani ņemšu kad būs privātmāja!

nu ja varbūt arī beigās izdomāsu citu suni, draugam jau vairak mīlīgie patīk kā zelta retrīveris, bet man nepatīk ka ir garas spalvas

Man jau arī ļooti patīk dobermaņi, īpaši tie šokolādes brūnie:). Bet man liekas, ka sunim uzreiz jāparāda kurš ir galvenais un saimnieks. Es jau no sava kaķa baidos, ja uzšņāc, kur nu vēl no suņa...Bai, la neuzkāpj man uz galvas.
Ir jau arī tie pundurpinčeri, kas vizuāli ir 1:1 kā dobermanis, tikai mini:)
Man kaut kā patīk arī Dzeks rasels (maska), tāds feins, mīļš, jautrs...

Runājot par dobermani, tiešām tiešām apdomā kārtīgi. Mūsu ģimenē aug jau trešais dobītis, bet-visi trīs ir paņemti no saimniekiem, kam viņi vairs nebija vajadzīgi vai netika vairs galā. Man ļoti sāp sirds par to, kas viņiem ir jāpārdzīvo zaudējot mājas, jo debermaņi ir ļoti uzticīgi un mīloši ģimenes suņi, par spīti visiem sterotipiem. Bet viņi ir arī neticami spēcīgi, ātri un enerģiski, tas prasa atbilstošu ikdienas slodzi, pastaiga līdz tuvējam parkam lēnā gaitā neskaitās. Atbildīgi audzētāji uzskata, ka dobermanis nedrīkst ņemt kā pirmo suni, ar kuru izmēģināt savu veiksmi suņa turēšanā.
Par dobermani un kaķiem-kucēnu ar esošu kaķi ir jāsocializē un to var izdarīt, zinu daudz labus piemērus. Tā kā mūsu visi mūsu eksemplāri ir bijuši jau krietni lielāki jau ar saviem nikiem un stiķiem, kaķi tiek uzskatīti par medījumu, un medījums tiek medīts, par socializāciju ar medījumu neviens neko nav gribējis dzirdēt :D Mūsu minči dzīvo saimniecības ēkā un pie mājas tusējās tikai tad, kad suns ir neitralizēts, t.i., atrodas iekštelpās.

sk paldies par ieteikumu :)

leetaak man šķiet, ka laba alternatīva zelta retrīveram ir labradors, faktiski jau gandrīz tas pats, bet spalva īsa ;)

Man ir 2 toy pudelishi !!! Balts un bruns. :) :) Tik loti vinus miilu !!!

Tiik smukas bildes, Renē suņuks vispār pēc tāda mīļuma izskatās, gribas apskaut un sabužināt :)
Man vecākiem ir suņuks, čau-čau, un puiša vecākiem ir boksermeitene, jau trešā pēc kārtas. Puisis tad nu arī grib bokserīti, viņējā jau arī ir baigi mīļa un visādus trikus prot taisīt :)
Abi gribam kādu dzīvnieciņu, bet pagaidām, kamēr abiem ir ofisa darba laiks no deviņiem līdz pieciem, neviens no mums nevarētu veltīt pietiekami daudz uzmanības mazajam mīļumam, kucēnam jau pavisam daudz uzmanības nepieciešams. Kā jūs, meitenes, tiekat ar to galā? Kādam ātrāk darbs beidzas, vai arī kāds nestrādā jūsu ģimenē?

FUj kā man riebjas dobermaņi.
pazīstamajam ir , jau otrais pēc kārtas.
grūti dresējami , un man jau liekas, ka ne parāk skaisti :D

peleece es dzīvoju mājās ar bērnu, nav problēmu laiku veltīt arī mājdzīvniekiem. Grūtāk bija sākumā, kad bērns pavisam mazs, izvest suņus ārā, vedu tad, kad bērns guļ un arī tikai uz dažām minūtēm, garās pastaigas bija vakarā, kad neesmu viena, vai kāds cits izved,tagad, kad bērns lielāks (gandrīz 2 g.v.) spēlējas ar suņiem kopā, uzmanība tiek veltīta pietiekoši. Suņi visvairāk uzmanības prasa tieši pirmajos dzīves gados, šobrīd (abiem suņiem nepilni 3 gadi) vairs tik ļoti to uzmanību neprasa, protams, atkal jau jāsaka- daudz ko atrisināja tas, ka man viņi ir divi, savā starpā spēlējas ļoti daudz un tad, kad sākšu strādāt, nebūs jāskumst vienatnē, jo ir kompānija

Spanju dobermanis ir loti skaists, artam spicajam austinam uz augsu.

Pašai nav mājdzīvnieku. Īrēju un nav atļauts turēt dzīvnieku. Dusma. Mammai ir divi kaķi. Abi plēšās.

Piekritīšu jau izskanējušajam viedoklim - ja nav iepriekš bijusi pieredze ar līdzīgu sugu suņiem, tad dobermani noteikti nevajadzētu ņemt.
No manas pieredzes - šobrīd mājās ir tāds monstrs, ar otru suni ik palaikam paspēlējas un viss, kaķi vispār klaji ignorē (gan otrs suns un kaķis tika mājās atvesti pieauguši, kad dobermanim bija 2 gadi).
Lai gan dobermaņi ir salīdzinoši viegli apmācāmi, tomēr daudzi no viņiem ir diezgan spītīgi.
Noņemšanās ar šo šķirni ir pamatīga, bet tā uzticība, aizsardzība un mīlestība, ko šie suņi spēj dot, ir tā vērta!