Sveikas, dāmas.
Tātad kā jau pēc virsraksta , var saprast , ka man ir liels deguns. Tiešām. Liels un līks . Atbaidošs .
It kā mani tas kompleksos nedzen, nekad neesmu pārdzīvojusi īpaši, jo bez deguna taču palieku arī es. :D Bet es zinu , ka mans deguns atbaida cilvēkus. Vairāk puišus. Piemēram, es pat zinu, ka uzsākot sarunu , cilvēkam uzreiz acīs tikai mans neglītais deguns. Bet , es nekrītu par to izmisumā, kā citas to dara par sīkumiem, piemēram , pumpām. Pumpas aizmālēsi, bet degunu nē. Par plastisko vispār nevar būt neruna. Neesmu no tām.
Es sev neliekos skaista. Ok, ja sapucējos, tad pat liekos nedaudz simpātiska. Es pat nezinu ko no jums gribu. Vairak gribēju sirdi izkratīt. Varbūt jūs zināt kādu kā es? Vai labi dzīvo?
Es nezinu, liekas dzīve brīnišķīga, sakopta esmu. Bet tas deguns. DEGUNS!