Spocīgas lietas

Arī redzu pēdējā laikā interesantas lietas.
Piemēram vienu nakti pamodos un redzu, ka kaut kas kustas pie skapja. Zinu, ka neviens nevar būt istabā. Pat kaķis, kas guļ citā istabā. Aizvēru acis, tad atvēru un redzu, ka tur kaķis spēlējas pie skapja durvīm.
Kaut gan zinu, ka kaķis tas nevar būt!!

Kad pārvācos uz Rīgu, ar meitenēm kopā īrējām divistabu dzīvokli. Šad tad mēdza atgadīties jancīgas lietas, dakša nokrīt, radio izslēdzas.. standarta atgadījumi, bet joki beidzās, kad guļot sajutu tādu kā spiedienu uz kājas, it kā kāds būtu virsū izgūlies, bet ne tik smags kā kaķis :D, pat nemāku izstāstīt sajūtu. Lieki piebilst, ka visu nakti negulēju pierāvusi kājas pie vēdera :D Vēl tagad, pēc 4 gadiem, ir bailes turēt kājas ārpus deķa, tas ir, ka deķis neapsedz kāju. Tas laikam spocīgākais atgadījums.
Divas reizes esmu nobildējusi spoku, vienu reizi telefonā, otru kamerā. Turklāt kamera nobildēja bildi pati, pirms es paspēju izslēgt nospiest fotogrāfēšanas pogu un pēc tam izslēdzās. Mājās konstatēju, ka draudzenes sejai blakus vēl viena seja.

Draudzene stāstīja par piedzīvojumiem izslavētajā spoku zemē - Anglijā. Ar brāļiem un puisi ievācās mājā, viss feini, tikai neomulīgi esot palcis, kad ievēroja krustus uz katras sienas uzzīmētus. Pēc pāris dienām pigori sākās - krita produkti laukā no ledusskapja, alus bundža esot kratījusies stāvot uz galda tā, it kā to kāds turētu rokās un kratītu. Kad sēdēja pe pc, USB vads esot izrāvies laukā un aizlidojis līdz istabas galam. Kad gulējusi ar puisi kopā, abi esot dzirdējuši tādus kā skrāpējienus pa sienām. Pēdējais piliens jūrā bija, kad viņu sāka mocīt pa sapņiem. To gan nemācēšu izstāstīt, kā tas bija, jo, kad man to stāstīja, es nesapratu neko :D
Mēģināja veco triku ar svētītu baznīcas sveci. - aizdedzināt un vērot, kas notiek. Esot dikti sprakšķējusi, melni dūmi nākuši. Ko tas nozīmē, isti precīzi nemāku teikt,bet nelo labu tas nenozīmē. :D

Karīna - vini ir izvākušies no tās mājas ?

Samantha Jones, sen jau. Bija vasaras periodā kamēr strādā Anglijā. Pēc gadījuma, ka tas mošķis sāka mocīt caur sapņiem, nopirka lidmašīnas biļeti uz mājām. Brāļi arī pārvācās.

Pirms omīte nomira aptuveni pusmēnesi pirms viņa sāka redzēt savus mirušos ģimenes locekļus un draugus, ar tiem sarunājās. Tas bija ļoti baisi, kad, piemēram, tu sēdi viņas istabā un viņa stāsta, ka nupat redzējusi savus tuviniekus mirušos un ka ir ar viņiem runājusi.

Nemāku izskaidrot kādēļ tā notiek, bet tikko tam pati gāju cauri, mammas krustēvs, šo pēdējo dzīves mēnesi, runāja ar savu mirušo māti, domāja, ka viņa ir blakus. Nu jau pāris dienas, kā onkulis aizsaulē aizgājis.

labais! tieši pirms miega :D

Es arī ar tādām lietām esmu saskārusies.
Mamma stāstīja, ka es bērnībā arī esmu komunicējusi ar "tukšu gaisu". Pie tam visai bieži turklāt nevienam nestāstīju, ar ko sarunājos, tikai smaidīju. Reiz esmu bijusi ļoti samiegojusies vakarā un pirms gulētiešanas pajautājusi vai onkulis un tante arī ies gulēt? mājās bija tikai mamma un vecmāmiņa...
Arī pieaugot diezgan bieži esmu ar kaut ko saskārusies un mana ģimene arī. Visspilgtāk atceros, ka kādā Kurzemes mazpilsētā īrēju istabiņu pie vecas sievietes vecā mājā (tā pat bija kultūras piemineklis). Kad sievietes nebija mājās, tur atrasties bija ļoooti neomulīgi. Virtuvē šķindēja trauki. Nevarēja ne saskaitīt, cik reižu gāju skatīties, vai kāds nav ienācis pa durvīm no āra un sācis tur rosīties.. Tumsā ejot līdz gaismas slēdzim, likās, ka gar acīm kaut kas pinās un tinās. Gada beigās, kad sieviete uz pāris nedēļām bija aizbraukusi ciemos, man istabā sāka kustēties lietas un slēgties gaisma...

Saka, ka dzīvnieki jūtot un redzot spokus, tāpēc diezgan bieži pašai paliek neomulīgi mirkļos, kad mana kaķene pēkšņi apstājas un ilgu laiku skatās vienā punktā, reizēm sānis, reizēm kaut kur augstāk. Ir tā savādi, ja uz sienas ne kāds kustīgs objekts, ne arī kāds zirneklis, bat kaķis sastindzis vienā pozā, milzīgām, ieplestām acīm skatās vienā punktā.,

Saka, ka dzīvnieki jūtot un redzot spokus, tāpēc diezgan bieži pašai paliek neomulīgi mirkļos, kad mana kaķene pēkšņi apstājas un ilgu laiku skatās vienā punktā, reizēm sānis, reizēm kaut kur augstāk. Ir tā savādi, ja uz sienas ne kāds kustīgs objekts, ne arī kāds zirneklis, bat kaķis sastindzis vienā pozā, milzīgām, ieplestām acīm skatās vienā punktā.,

Mans minka tāpat dara. Patīk uzskatīt, ka tas ir mājas gariņš, kurš pēc nostāstiem, ir katrā mājā un dzīvoklī, kur valda mīlestība. Saucams par mājas auru un vainojams pie mantām,kuras pazūd un uzrodas ne no kurienes, jo esot piecgadīga bērna saprāta līmenī un ķerts uz spīdīgām lietam un mīl kaitināt mājas iemītniekus pēc strīdiem mājās :D dzīvnieki tos redzot.

Mums mājās ir gariņš. Regulāri šķind trauki, pazūd lietas un uzrodas citā vietā, krīt dažādi priekšmeti. Mēs nolikām viņam šokolādi un liķierīti, kopš tā laika ir mierīgs. :D

Tā kā mana vecāku māja ir celta pirms Pirmā pasaules kara, tad kas tik te nav redzēts!
Šobrīd vienīgā esmu nomodā, pat bailīgi rakstīt :D Bieži ir redzēts un dzirdēts kā durvis vai krāsns durtiņas atveras pašas no sevis, dzirdami soļi no telpas kurā neviena nav.
Vienreiz sēžot pie datora, ar acs kaktiņu manīju tumšu stāvu pie loga, domāju, ka brālis stāv un veras pa logu, bet tiklīdz kā pagriezos redzēju ēnu, kas caur logu pazūd.
Arī mājas gariņu izdevās ieraudzīt, kādu brīdi viņam bija diezgan aktīvas izdarības, bet tas būs gari jāraksta, ko man šobrīd ne visai gribas :D

Karīna - tas, ka no sveces nāca tumši dūmi ir labi! Vajadzēja dedzināt līdz tie beidzas, jo tādā veidā tiek sadedzināta negatīvā enerģija, kas sakrājusies mājoklī!

zinu,ka nevietā, bet kā ieraudzīju diskusijas autori, tā atminējos, tapēc gribēju uzjautāt-suni atguvi no tā vīrieša?

Pirmā Sieviete, jā, mazi bērni it kā var redzēt spokus, u.t.t. Mamma stāstīja, ka brālis, kad bija mazs, redzējis auras. Viņš esot jautājis "Kas tas Tev apkārt?". Vienam esot bijusi zila, vienam balta, vienam tā kā mirdzēja... :)
Pirms pāris gadiem vecāku paziņas bērēs maza meitenīte sāka runāt ar savu onkuli. Vnk sēdēja stūrī un runājās ar viņu, smējās. Pēc tam savai mammai teica, ka viņš esot viņu smīdinājis, stāstījis šo to. Jā, bēres bija tam onkulim...
Tā ka, nez, it kā jau neticu spokiem, bet ja tā paklausās kkādus notikumus, tad liek aizdomāties.

Ā, jā, mēs ar draudzeni sīkas arī redzējām it kā spokus. Gari jāraksta, bet pieļauju, ka mums neizlikās, jo tajā vietā pirms vairākiem gadiem tik nošauti daudzi cilvēki.

BellaDona, Izdedzināja līdz galam, nākamajā dienā mēģināja atkal sveci izdedzināt, sprakšķējis mazāk. bija nedaudz mierīgāk mājā kādu laiku, bet vēlāk atkal viss sācies no gala.

Pastāsti vismaz kāds tas mājas gariņš izskatās. Vienmēr gribējies zināt.
Man ir bilde no bērnības, kur sēžu dīvānā un pie divāna malas notupies sēž tāds mazs knauķis un lūkojas kamerā. Acis kā ķīnietim, to gan atceros, pārējo nē. Tikai zinu, ka bija mīlīgs, no baisa ne grama. :D

Vecā pilī šobrīd iekārtota skola. Paziņas (tas varēja būt pirms gadiem 10 varbūt) gājuši uz turieni vakarā pastaigāties pa rajonu, tā teikt. Aizgājuši līdz lielam balkonam, uzkāpuši augšā, a tur viens čalis stāv. Jaunieši gājuši tuvāk un piedāvājuši uzpīpēt. Šis neko neatbildēja. Pēc brīža esot vienkārši pazudis.

Jā, kaķi arī it kā var redzēt spokus. Vienreiz draudzenes kaķene ne no šā, ne no tā palika ļoti stresaina un ar plaši ieplestām acīm kādas 2 min skatījās istabas stūrī (ar tādu kā interesi un bailēm), kur bija vnk tukšums. Galvenais, pirms tam viņa mierīgi gulēja, pat nekustējās.

Mājas gariņš pēc izskata atgādina kaķi, vismaz lielumā tāds pats un ar tumšu spalvu, un tiešām ļoti ātri skrien!
Reiz sanāca tā, ka vēru vaļā istabas durvis un man zem kājām paskrien tāds spalvains kamols, sākumā domāju, ka kaķis, satrūkusies vēl pat palecos, lai neuzkāptu virsū. Pagriežos, lai redzētu kur viņš paliek, bet nekā vairs nav, tajā brīdi tikai atcerējos, ka kaķis nemaz nav bijis ielaists istabā, tad arī sapratu, ka tas ir bijis mājas gariņš.
Pēc tam bieži zuda spīdīgi priekšmeti, citreiz teju vai acu priekšā. Visspilgtāk atceros gadījumu, kad skatoties seriālu dzēru tēju, tā kā man traucē, ja karote paliek krūzē, paliecos uz galdiņa pusi, lai to tur noliktu. Neuzmanības dēļ līdz galdiņam netrāpīju un karote nokrita turpat zemē. Nenovēršot uzmanību no televizora, tāpat ar roku taustījos pa grīdu, lai paceltu to karoti, bet neko nevarēju sataustīt. Visu uzmanību pievērsu grīdai un beigās biju pārmeklējusi visu pagaldi un dīvāna apakšu, bet karotes nekur nebija. Labu laiku vēlāk atradu pie pretējās istabas sienas.

Nu tomēr sanāca uzrakstīt gari :D

Par tiem mājas gariņiem palasot tagad saprotu kā, iespējams, pazūd dažas manas mantas. :D Nu nav iespējams, ka dažas sīkas lietiņas pazūd pašas no sevis, un beigās atrodas vienkārši mistiskās vietās.

Esmu jau par saviem spocīgajiem atgadījumiem stāstījusi. Pēdējie bija:
Tv pats ieslēdzās
Mazuļa gultiņas karuselis pats ieslēdzās
Mazuļa runājošais sunītis pats sāku runāt
Pa nakti mana spilvena spilvendrāna aizceļoja uz mazuļa gultiņas kājgali
Reizēm mazais skatās man garām un smaida/smejās tā it kā kāds aiz manis stāvētu un viņu smīdinātu

Par tiem mājas gariņiem palasot tagad saprotu kā, iespējams, pazūd dažas manas mantas. Nu nav iespējams, ka dažas sīkas lietiņas pazūd pašas no sevis, un beigās atrodas vienkārši mistiskās vietās.

++ :D

Manējie vēl šo to nav atdevuši, svoloči :D