mainīšanās uz slikto pusi ar attiecībām, šķiršanos saistīta?
Daļēji. Pametu puisi ar kuru 2.5 gadus bijām kopā - kopdzīve, viss nopietni. Praktiski uzreiz bija cits pusis (vecais grābkeklis diemžēl), kurš bija viens no iemesliem kādēļ šķīros. Kopā bijām mēnesi, kura laikā viņš pret mani bija ļoti vēss, riebīgs, izturējās tiešām slikti, solīja, ka viss mainīsies pēc nedēļas, bet pāris dienas vēlāk vienkārši pazuda - bez jebkādiem paskaidrojumiem. Un tas mani izsita no sliedēm - jutos pazemota, sāpināta, pievilta, dzinu sevi kompleksos un visu laiku sev kaut ko pārmetu. ( Neilgi pirms Ziemassvētkiem viņš mani tomēr uzmeklēja un ativainojās, bet stāsts ne par to.)
Lai nu kā - to 8 mēnešu laikā pēc tā visa es ar sevi daudz strādāju, mēģināju mainīties, lai nebūtu tāda kā agrāk un nākamajās attiecībās būtu pavisam cits cilvēks. Gribēju kļūt neievainojama, tāda, kuru nevar tik viegli sāpināt. Šķita, ka jā, nu esmu mainījusies uz labo pusi - smaidīgāka, pašpārliecinātāka, neatkarīgāka, laimīga (kas tā arī mazāk vai vairāk ir), taču šīm pārmaiņām bija ēnas puse.
+ ar savu no regrets, be crazy, take it easy es pāršāvu pār strīpu.
Lai gari neizplūstu, teikšu tā, ka es nevis mainījos uz labo pusi, bet tieši otrādi - good girl gone bad.
Tagad esmu atvērusi acis, sapratusi, ka pieļāvu daudz kļūdu, rīkojos nepareizi.
Tad nu tieši tagad ir tas īstais brīdis, lai izanalizētu savu pārmaiņu ēnas puses - kurā brīdī, kādēļ tās radās un kā rīkoties, lai tās novērstu turpmāk.