Vai tā ir norma?

Un tev ir grūti? Vai vienkārši nemāki?

Par ko tad vins tagad dusmojas? Par to, ka nejeedz tev paliidzeet maajas darbos?
Darbinjus ir jaadala.

Ja esmu attiecībās ar sievieti tad dažreiz mājas darbos palīdzibu, bet regulāri traukus mazgāt un grīdas berzt netaisos . Katram ir sava pienākumi. Neesmu redzējis kā sievietes rūpētos par tehniku, elektrību, automašīnu. Ir protams izņēmumi, bet lielākoties to dara vīrieši.

Cik attiecību, tik savu iekšējo normu!
Man nav grūti savu vīrieti palutināt, zinu, ka saņemšu pretī lutināšanu. Attiecību sākumā vispār lutināšana, kā ikdiena bija
Par ikdienas darbiem - vislabāk, ja tie tiek dalīti, nevis uzkrauti tikai uz sievietes pleciem.

Tas varētu būt normāli, ja sieviete nestrādā un vīrietis viņu uztur, bet ne attiecībās, kurās sieviete i strādā, i dara mājas darbus. Bet arī ja sieviete kādu laiku nestrādā, tas nenozīmē, ka viņai ir pilnīgi viss jādara un vīrietis vsp nekas. Tur jāskatās pēc konkrētas situācijas.

* vīrietim

mums nav tā, ka man ir savi sieviešu darbi un viņam citi. Visu daram kopīgi. Arī viņš mazgā traukus, gatavo, mazgā veļu. Kuram attiecīgajā brīdī ir vairāk laika un vēlēšanās, tas arī dara. Nav tādu - mana-tava kārta

Protams, ka protu, bet ir arī runa par principu kā tādu, ka man negribas tā. Vīrieša uzskatos, ka man kā sievietei tas vienkārši ir viss jādara.

Man liekas,ka viirietim ir jaamaak dziivot bez sievietes arii ,un tiesi taapeec ir jamaak sie darbi ,kaa iesuut pogu,uztaisiit eest,uzkopt dziivokli uttMees nekad nezinam, kaa dziive ievirziisies un viirietis ,kurs neko nemaak no tiem saucamajiem "sieviesu darbiem" var nokluut lielaas gruutiibaas...
Es domaaju ,ka tas pat ir veseliigi dariit visu kopiigi.

Katram pārim savi noteikumi. Ir pāri, kuros sieviete nedara pilnīgi neko - sēž uz dīvāna un lako nagus. Ir tādi, kuros abi pienākumus dala. Un ir tādi, kuros sieviete dara visu. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no abiem cilvēkiem - kā būs un kas būs normāli.
Mums ir lietas, kuras daru tikai es, lietas, kuras dara tikai viņš un lietas, kuras darām uz maiņām vai kopīgi un mums šādi ir normāli.
Jums vajadzētu izrunāties.

Neuzskatu to par normu. Bet man to nav grūti izdarīt, ja manas pūles tiek novērtētas un ja pati neesmu pārgurusi līdz nemaņai. Visumā uzskatu ka vīrietim pašam ir 2 rokas tāpat kā man - ja vien neesmu mājsaimniece, kas sēž mājās un neko nedara, tad viņš tikpat labi kā es var darīt mājas soli un sevi aprūpēt.

Mana norma ir tāda pati kā Millai- ja vīrietis strādā un uztur sievieti, tad man mājas uzkopšana un vīrieša "apkalpošana" man šķiet absolūti normāla. Bet tas man šķiet ok tikai tad, ja vīrietis par to pasakās un piedāvā palīdzēt. Pareiza attieksme, kā saka.
Ja sieviete arī strādā, tad uzskatu, ka viņai vajadzīgi palīgi- vai nu vīrietis vai nu apkopēja.

Nē, tā nav norma.
Piekrītu arī Džeisons, ka ir jau ar tie izteiktie vīriešu darbi. Uz kā fona tā palūgšana piešūt pogu ir pat ļoti ok savu reizi...
Bet ir jau tas otrs moments - cik bieži vīrietim nākas "savus" darbus darīt, pretstatā ikdienas mājas solim? Respektīvi, ja sievietei ikdienā ir: grīdas, putekļi, trauki, pusdienas/vakariņas, netīrās drēbes, gludināšana, telpu uzkope utt., bet vīrietis tajā pašā laikā tikai 3x gadā paķimerējas ap auto un nomaina spuldzītes mājās un 1x gadā veic kaut ko saistītu ar remontiem, nu pieņemsim, tad tas ir galīgi garām

Līdz ar to mums arī mājās ir darbu dalīšana. Piemēram, kamēr gatavoju ēst, vīrs pārslauka grīdas. Ja vienu nedēļu viņš, tad otru - es, izsūcu un iztīru automašīnu. Un tamlīdzīgi. Tas viss ir jāpārrunā, un tieši attiecību sākumā, lai kaut kas neaiziet pašplūsmā, un pēc gada, diviem attapsies, ka viena pati mājās velc to vezumu...

Ar vislielāko interesi lasu tēmu.

Mans ideālais ģimenes modelis, kā Arieta minēja.
Bet pēdējā laikā pat elementāru cieņu nesaņemu no sava "dārgā" vīra. Ja sūcu grīdas, tad viņš pat neiedomājas paiet malā, kamēr es trīs reizes neesmu palūgusi. Šķīvi savu pēc ēšanas nomazgā, rīkus iemet izlietnē.. Un pēc tam vēl pompozi man paziņo - es savus traukus nomazgāju..

Nezin kāpēc man ir aizdomas, ka tas ir tas, par ko es tik ļoti baidijos.. problēma ir tajā, ka es nevaru viņam sagātād to, ko viņš tik ļoti vēlas - bērnu.
Bet ko darīt? Kā kaut ko mainīt? Man vairs nav spēka, aptekalēt viņu, apčubināt un pretī saņemt spļāvienus sejā. VIss gāja uz grunti jau sen, bet tā pa maziņam, pa maziņam. Tagad nu ir galīgi auzās...
Biju pie mammas, runājām, viņa saka, lai šķiros. Ka tā man būs vieglāk, sevi nemocīšu. Bet es viņu vēl joprojām mīlu.. Vai tiešām tikai šķiršanās var atrisināt nesaskaņas?
Tikai nesakat - parunājies ar viņu. Es mēģināju, mēģināju neskaitāmas reizes. Viņš neuzskata šo sarunu par nepieciešamu un vnk noignorē mani.

AI.. šim komentāram nebija jāpublicējas. Tam bija jābūt uzrakstītam, bet jāpaliek nenosūtītam. :/

mums nav tā, ka man ir savi sieviešu darbi un viņam citi. Visu daram kopīgi. Arī viņš mazgā traukus, gatavo, mazgā veļu. Kuram attiecīgajā brīdī ir vairāk laika un vēlēšanās, tas arī dara. Nav tādu - mana-tava kārta

Kopumā mums ir tāpat. Parasti es sakārtoju māju. Un to ko nepaspēju, to izdara viņš, es tikai uzrakstu sarakstiņu, kas viņam jāizdara. Ir arī berzis podu, mazgājis grīdas.


Parasti es apdaru visus mājas darbus, viņš iznes miskasti un pārsvarā mazgā traukus, sakārto savas lietas un mazgā savas drēbes, ēst arī šad tad gatavo. Pirmajā gadā, kad sākām dzīvot Rīgā, vienu dienu viņš gatavoja ēst, es mazgāju trakus otru dienu es gatavoju, viņš mazgāja un tā veselu gadu līdz mācības varēja apvienot ar darbu.


Vispār vīriešiem ir citādāka uztvere par kārtību. Viņiem tas neliekas svarīgi, ka visas mantas visur mētājas. Galvenais, lai ir silts, ir paēdis, ir internets un jumsts virs galvas, un mīļotā sieviete blakus. Tā lūk. To es esmu kopdzīvē saprtusi un nav jēgas par to strīdēties, vienkārši vajaga sarunāt vai paprasīt, lai izdara to un to.

P.S. Manējais nesaprot, kāda jēga berzt podu, mazgāt duškabīni utt. Tas man kā sievietei nav skaidrs.

Darbus dalam, est gatavot taisam ar pēc garastāvokļa, vienu dienu es, vienu viņš, citreiz kopā. Tāds piegājiens ir visiem mājas darbiem kurus varam abi darīt, lietas kuras otrs cilvēks protams nevar darīt, daram paši. Bet ja mani apmēram nostādītu tā ka tas ir mans pienākums mazgāt grīdas visu laiku un šūt pogas vietā tad es būtu aizvainota, jo lai gan grūti man to izdarīt nav, man patīk arī tā opcija ka ir vīrietis tak kurš ar to var izdarīt, tā pat kā es varu ko izdarīt viņa vietā ka viņš nevēlas to darīt.

rūpētos par tehniku, elektrību, automašīnu

Cik reizes nedēļā ir jāsalabo salūzis gludeklis? Cik reizes nedēļā ir "jārūpējas" par elektrību? Cik bieži kaut kas nopietns ir jādara ap mašīnu?
Mani vienkārši fascinē arguments par vīriešu darbiem, kurus sievetes, redz, vispār nedarot Tas jau nekas, ka tie vīriešu darbi ir jāpadara reizi pusgadā, bet trauki jāmazgā un ēst jātaisa katru dienu Ērti iekārtojušies, neko teikt

Ēst gatavojam gan kopā vai viņš viens pats bieži. Mums tā ir izklaide, nevis darbs.

DaYa +++