ēnu dienas - ienāc papļāpāsim!

Bet ja nu kas,es tev iesaku piedalīties arī studentu ēnu dienās, jo tās ir ļooooooti noderīgas. Vienu gadu biju RTU, tiešām forši. Jauni draugi un paziņas, interesantas lietas uzzinātas un arī lietderīgi.

Skaidri zinu ka RTU, LU, LJA, RSU piedalās šajās studentu ēnu dienās.
Vairāk info jau vari atrast google.lv

Tā kā jau biju izdomājusi, kur iešu studēt, nolēmu izmantot ēnu dienas, lai interesanti pavadītu laiku - iepazītos ar cilvēkiem, tīri aiz intereses paskatītos, kā tur viss notiek.

Ēnoju mākslinieci Cosmopolitan redakcijā, deju pasniedzēju deju studijā. :)

Ēnojusi esmu divas reizes - 9. klasē prokuroru un 12. klasē ēnoju aktrisi. Šobrīd mācos par tulku, bet saprotu, ka vajadzēja iet par ko citu :D Noteikti ne par prokuroru, to sapratu jau Ēnu dienas laikā (lai gan bija interesanti izstaigāt policijas kambarus un dzirdēt par to, ka naktīs pastāv iespējamība braukt uz slepkavību vietām :D). Pie aktieriem ļoti patika, biju tieši dienā, kad viņi sāka iestudēt jaunu lugu un runāja cauri tekstu - pirmo reizi redzēju, kā vispār tas viss notiek un kas tiek runāts. Gribēju iet, bet nobijos, ka neizturēšu atlasi uz aktieriem, tāpēc atnācu uz tulkiem. Nemīlu to par ko mācos, bet diploms kabatu nespiež, un ko zin - varbūt kādu dienu tiešām pamēģināšu iestāties aktieros. :)

Ēnu dienu pieredze ir ļoti laba lieta, novēlu šajā dienā aiziet "ēnot" kādu un saprast, ka jā, tas ir tas, ko tu vēlies darīt pati! :)

Ēnoju 3 gadus, bet visus trīs vienā nozarē - viesnīcas/ēdināšana, jo jau pirms vidusskolas biju izlēmusi kurā nozarē vēlos strādāt.

Viesnīcas vadītāja - Radisson Blu Latvija (10.klase)
Restorāna vadītāja - Steiku haoss un KID (11.klase)
Viesnīcas vadītāja - Royal Square Hotel & Suites (12.klase)

Visas trīs ēnu dienas bija interesantas un tiešām noderīgas, taču uzskatu par savu kļūdu, ka katru gadu neaizgāju ēnot kādā citā nozarē. Jo tagad, kad apsveru savu studiju virziena maiņu, man nav ar ko salīdzināt, kā man patika tajā vai citā nozarē, jo man ir viedoklis tik par vienu nozari.

Noteikti vajag piedalīties Ēnu dienā un pieteikties pat profesijai, kura šobrīd šķiet - varbūt varētu/citi jau saka ka nē utt. - jo tā vislabāk varēs saprast kas ir kas ;)

Tā kā jau vidusskolas sākumā zināju, par ko gribu mācīties (vispār gribēju tik daudz ko, ļoti daudz kas interesē ), Ēnu dienā ēnoju Valmieras Drāmas teātra aktieri. Tāpēc, ka ļoti patīk teātris, lai gan pati nekad negribētu atrasties uz skatuves :)

Interesanti, ka sanāca papļāpāt arī ar citiem aktieriem, aprunāties at Mārtiņu Meieru, Regīnu Devīti (Zentu :D ) Un citiem, diena bija izdevusies, vakarā man uzsauca izrādi, pirmajā rindā, dienā piedalījāmies vienā mēģinājumā, noskatījāmies arī vienu dienas izrādi, kopumā - fantastiska diena :)

Piedalījos ēnu dienā, kad gāju vidusskolā. Pirmo reizi uz ēnu dienām aizgāju 2011. gadā kur ēnoju Ārstu-traumatologu, bija ļoooti interesanti, vēroju dažādas traumas, ārstu ikdienu. (Pļavnieku poliklīnikā). 2012.gadā ēnoju Ārstu-traumatologu (Bērnu klīn.universitātes slimn.Rīgā), atkal, tikai šoreiz, jau varēju vērot operāciju, skatīties rentgenus, pārsiešanas. Tas mani tā ieinteresēja, ka sapratu, jā, medicīna ir nozare kurā gribu studēt. Pabeidzot vidusskolu aizgāju studēt medicīnu, nu mācos 2 kursā un esmu apmierināta ar savu izvēli. :)

Cik sapratu ar to pieteikšanos ir tā, ka, ja piesakies vairākām vakancēm, un vienu no tām apstiprina pirmo, tad pārējie pieteikumi anulējas. Nu man laikam tagad tā ir sanācis. Un nevar jau atteikt apstiprināto, jo nav garantijas, ka uz otru mani pieņems. Savādāk vēl palikšu bešā. :D

Vienreiz eenoju Gustavo, bija traki forshi, otru reizi enoju Jaunzemi-Grendi,kad vinja vel bija kulturas ministre un citu gadu Amerikas vestniecibaa Latvijaa biju ka enotaja, neatceros sievietes vardu,kuru enoju,bet ari bija loti interesanti, jo braukajam pa skolam ar smukajiem amerikanju basketbolistiem. :)

Vel neesmu neviena no sim profesijam, bet velk man uz to diplomatiju, ta ka pedeja pieredze ASV vestnieciba bija vertiga.
Vien skiet, ka mana skola bija tizla un pasiva, jo ljoti,ljoti MAZ cilveki kadu enoja, ta tachu ir nenormali superiga iespeja. Es nekad neviena ekskursija vai kur citur ar skolu saistiba to,ko redzeju enu dienas,neredzetu.
Tiesa, uz pedejiem diviem bija grutak tikt, jo bija jaraksta nopietna motivacijas vestule,bet nav nekas neiespejams.

man nepavisam nebija obligāti, bet ar lielu prieku piedalījos katru gadu. taisnību sakot, galīgi tobrīd nesaistīju ar tādām jau reālām domām, kur gribu strādāt, jo man tobrīd tādu īsti nebija. Skatījos, kur varētu būt interesantāk, vienkārši uz kaut ko pieteicos. Uz daudzām jau arī grūti tikt, daudz gribētāju. Ēnojot esmu bijusi Saeimā, Ekonomikas ministrijā un vēl kaut kur (īsti neatceros).

Man tikai vienu gadu izdevās ēnot, lai gan pieteikumus iesniedzu 2 gadus...
Abas reizes gribēju ieskatīties tikai tādās kā manās sapņu profesijās, jo galīgi nezināju uz ko tēmēju pati, tad nu negribējās izniekot pasākumu, labāk paskatīties, kā ir tiem cilvēkiem, kas strādā manā neaizsniedzamajā sapnī :D Abas reizes pieteicos uz visādiem interesatiem amatiem, pat visus neatceros - stjuartes, deju horeogrāfs (tur es tiku), radio un vēl vis-kaut-kas...
Pēc 12.klases ekšiem un pirms attastāta saņemšanas sapratu, ka man ļoti padodas un patīk matemātika... Tad meklēju visādus variantus, vienīgais, kas patika, bija grāmatvedība.. Bet pateicoties vienam paziņam ar labu atsauksmi, iestājos studēt IT, jau otrais kurss (no 3) un esmu ļoti apmierināta. Grāmatvedību no galvas vēl neesmu pavisam izmetusi...