Vai jūs atzītos mīlestībā vīrietim, bet ne aiz tā, ka cerētu, ka viņš jums atbildēs ar to pašu, bet tāpēc, ka vienkārši gribat, lai viņš zina, kādas ir jūsu jūtas pret viņu. Pie nosacījuma, ka viņam nav tādu jūtu pret jums un jūs kopā nebūsiet tāpat.
Vīrietis, ar ko es sāku tikties un būt kopā, atzina, ka nelolo tādas jūtas, kādas vajadzētu būt attiecībās. Tāpēc pēc dažu mēnešu kopā būšanas tomēr iesim katrs savu ceļu. Viņš negrib čakarēt mani un es negribu būt neperspektīvās attiecībās.
Bet tomēr manī iekšā ir kaut kāda tāda vēlme pateikt - es mīlu tevi. Kaut pie pēdējās mūsu tikšanās reizes. Un ne tādēļ, ka cerētu vai ka gribētu viņu noturēt vai kā. Vienkārši liekas, ka vajag izlaist to no sevis.
Ko jūs domājat par šo manu ideju? Bezjēdzīgi? Pazemojoši? Skaisti? Naivi? Cilvēcīgi?