Pašai vienmēr ir licies, ka gadi ir tikai skaitlis. Un vienmēr iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, tas nekad nav spēlējis noteicošo lomu. Un īsti pat neatceros vairs, kad pedējo reizi kādam pajutāju vecumu.
Līdz brīdim, kad iepazinos ar vienu puisi, precīzāk - vīrieti. Labākās draudzenes vīriešu kārtas draugs (kaut kā tā) ieraudzija manu bildi draudzenes telefonā. Teica, ka esot bijis kaut kāds "klikšķis" and so on un gribējis esot satikties, ko arī izdariju. Sanāca tāds kā blind date, jo nekad nebiju redzējusi (pat bildēs). Satikāmies un secināju, ka ļoti izskatīgs, pieklājīgs un visādi citādi jauks un foršs.
Draudzene kaut ko bija minējusi par vecumu 25, 27 .. īsti neatminos. Kaut kā vārds pa vārdam un beigās uzzinu to, ka viņam ir 30 un izskatās uz 25 (man 21).
Tagad nedaudz jūtos apjukusi. Jo nu, vīrietis galants un viss ir forši, ir arī kopīgas intereses, kaut gan esam diezgan atšķirīgi un ir gandrīz 10 gadu vecuma starpība.
Citreiz tikai tā iedomājos, cik liela ir nozīme gadiem? Un vai 10 gadu starpība attiecībās kaut ko ļoti maina? Kāda ir jūsu pieredze?
(nedaudz gari man te tā sanāca, bet gaidu jūsu viedokli, jebkādu) :)
Pāāldies par atsaucību!!
5
