Ja kasiere jums atdodu par daudz naudas

Šķiet,ka nav gadījies,bet varbūt arī ir.Nezinu :D
Nekad nepārskaitu naudu.

Vienmer sekoju tam, ko perku, cik tas maksa, cik es kasierei izdodu un cik vina man izdod. Ja, gadijies pa daudz, bez domasanas atdodu atpakal. Tas ir nesmuki savakt to naudu sev, tam cilvekam pec tam ir jamaksa no savas kabatas. Kludities ir cilvecigi, tapat ka nogurt.

Par to banku, loti brinijos, kur tad vina to naudu skaitija? wc? Kameras nebija tur?

Diezgan daudzas reizes ir gadījies, ka veikalā pārdevēja nepareizi izdod atlikumu, bet nu salīdzinoši mazas summas - no pāris santīmiem līdz kādiem 5 latiem. Man pat prātā nebija ienācis, ka par daudz izdoto atlikumu varētu paturēt sev. Automātiska reakcija - tas nav mans, ņemiet atpakaļ! :D

Vispār vienmēr ļoti spilgti iztēlojos citu cilvēku iespējamās emocijas dažādās situācijās - šādos gadījumos noteikti tās pārdevējas nejūtas labi, kad dienas beigās pēc nostrādātām padsmit stundām konstatē iztrūkumu, kas jāsedz no savas niecīgās algas..

Neatdotu. Ko lai saka - nevienam neinteresē tavs nogurums, ej un strādā! Nav ko šitādām strādāt bankā. Lai meitene tagad pagrauž sausiņus, hahahahaha. :D Žēl, ka es nebiju tā vīrieša vietā. :(

esmu strādājusi ar kasi. sapratu, ka tas nav man. protams, protams, grūti spriest par to, kā, būtu, ja būtu, bet uzskatu, ka mani morāles principi ir augstāki par tiem tūkstošiem. neredzu ne mazāko iemeslu, lai piesavinātos svešu naudu.

Jā, ir gadījies, un ja pamanu uzreiz, pasaku.

ja summa būtu 5 ls un vairāk, noteikti teiktu un atdotu atpakaļ. es gan iepriekšējā, gan tagadējā darbā strādāju apkalpojošā sfērā un zinu, kā var gadīties kļūdas, lai gan man tas nav par laimi gadījies. bet tīri no cilvēciskā viedokļa...

Protams, atdotu.
Ja tā nav tava nopelnītā nauda, ar kādām tiesībām tev paturēt? Jo tev dod? Nuja, cilvēki, močījam tik, uz gaišāku nākoni!

Nujā, vārdsakot- Cilvēcība pāri visam.

Neatdotu. Principa peec, jo, lai gan parasti naudu nepaarskaitu, esmu vairakkaart maajaas konstateejusi, ka izdots par maz. Par latu vai diviem mazaak. Un neviena kasiere vai iestaade mani nav mekleejusi :) Uztvertu to, kaa atliidziibu par ieprieksheejaam apshmaukshanas reizeem. Un ja kasiere nemaak naudu skaitiit, iespeejams daudzus apkraapusi preteejaa virzienaa.

Es ietu un atdotu jebkurā brīdī, kad saprastu, ka kasiere man par daudz ir izdevusi. Labi, galīgi santīmus/centus neskrietu atdot, tie gandrīz vienmēr nesaskan kasē, taču, ja laicīgi pamanītu, atdotu arī tos.
Kā var pateikt, ka kasiere pati vainīga, lai maksā tagad no savas kabatas? Pilnīgs murgs! Mani tiešām mocītu sirdsapziņa, iedomājoties, ka kasieres bērni sēž mājās un nav tikuši ekskursijā vai pie ārsta. Un vēl stulbāk ir pateikt, ka darbs nav domāts cilvēkam, kurš nespēj būt možs visu dienu. Varētu domāt, ka nekad neviens cilvēks uz darbu nav aizgājis neizgulējies, apaukstējies vai vienkārši nenogurst darbā, kur visu laiku ir cilvēku masas.
Cilvēcība laikam ir retums.

ja pamanītu veikalā,tad atdotu,ja jau būtu aizgājusi uz mājām,tad speciāli neietu atpakaļ. vispār parasti izdod ,cik vajag. lielākais,ko nepareizi ir izdevuši-5ls, bet tā parasti līdz kādam 1ls, vai arī santīmus.

Man tā nav gadījies, ka konstatētu - atdots par daudz.
Bet godīgi sakot, es nesaprotu kā bankas darbiniecei šis misēklis gadījies... vairākus tūkstošus (t)

reiz man bij tāds gadijums, kolēģe man aizdeva naudu,un iedeva kontu uz kuru man pārskaitīt naudu kad varēšu atdot,tā kā kontu viņa bija norakstijusi no darba līguma,nepamanija ka grāmatvedība taisot šo papīru ir pieļāvusi ķļūdu un atstājusi iepriekšējās darbinieces konta numuru,kā rezultātā nosūtiju 50ls uz svešu kontu,mēs gan attkodām kurai šī nauda ir aizgājusi,sazvanījām,izstāstijām situāciju un lūdzām atgriest naudu,bet konta īpašniece pateica ka nemaz netaisās to darīt un viņai vienalga.

rezultātā es jutos slikti jo neizdevās normāli atdot parādu,kolēģe 50ls mīnusā un grāmatvedība kurā arī strādā tikai cilvēki pārdzīvoja par savu kļūdu.

ceru ka bijusī kolēģe kurai tika šie 50 ls,tiešām izmantoja tos lai dzīvē izsistos uz priekšu vai nopirktu kautko eksluzīvu,ceru ka tas tiešām bija to vērts lai tik daudziem pazīstamiem cilvēkiem būtu pārdzīvojumi par radušos nepatīkamo situāciju.

es vienmēr atgriežu atpakaļ to kas nepieder man,un dzīvoju ar mierīgu sirdi.pāris kapeikas mani laimīgāku nepadarīs un arī tūkstoši par miljonāri nepataisītu....

TIARA

Pastāv opcija atcelt darījumu. Banka par to iekasē komisiju (ja nemaldos diezgan lielu), bet ir iespējams palūgt bankai atcelt darījumu.

spidermonkey jā,ja to pamani uzreiz,bet mēs to pamanijām pēc aptuveni nedēļas,kad neizpratnē lauzijām galvas kādēļ no vienas bankas uz otru banku tāāā velkas pārskaītījumi,kad sākām zvanīties uz savām bankām,tad tikai sapratām ka kautkas nav ar kontu,man toreiz bija leģēndārā krājbanka,kura līdz 50,00ls pārskaitijumiem nepārbaudija sakritību ar vārdu un uzvārdu un konta īpašnieku.

+ vēl banka piedāvāja man,ka var mēģināt risināt šo problēmu taču summa kāda man bija jāmaksā bankai par šo pakalpojumu bija pārāk liela un neizdevīga,'+ vēl bankā man arī pateica ka lielākoties šo naudu tāpat neatgūst,tā ka būtu vēl zaudējusi lielu summu ja piekristu bankas palīdzībai...

Nu jā, tad gan nav izdevīgi. Bet nu gan jau tev tā naudiņa nāks savādākā veidā atpakaļ, un vairāk, kā toreiz bija zaudējumi. ;)

Parasti atdodu, ja pamanu uzreiz. Bet lielākoties atlikumu pie kases nepārskaitu, vnk ielieku makā un miers. Par lielākiem pirkumiem cenšos vienmēr maksāt ar karti.
Ja man izdotu pāris simtus vai tūkstošus par daudz, noteikti kādu laiku strīdētos ar sirdsapziņu, bet visdrīzāk atpakaļ neatdotu...

Ir bijis tā, ka no 50 saņiem izdod kā no 2 latiem. Uzreiz pateicu, ka kkas nav.kārtībā. Nezinu, pat nedomāju par to, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Tas notiek automātiski. Protams, ja pamanu mājās, neskriešu atpakaļ un neko nevienm neskaidrošu. Pati esmu strādājusi ar kasi un zinu, ka mēdz būt visādi. Bet, nu, tūkstošu iztrūkums.. mjā, esmu strādājusi ar meiteni, kurai katru dienu pa 5 latiem bija kasē jāliek klāt, jo regulāri iztrūkst nauda. Tā ir vnk neuzmanība un neatbilstība amatam.

vienreiz, kad masveidā pirkām hokeja biļetes, iedevu 10ls, blakus kāds cilvēks iedeva 50ls. Viena no pārdevējām laikam kko stipri sajauca un izdeva man atpakaļ 49ls (biļete maksāja latu). Sakumā domāju - woah. Bet tad sirdsapziņa uzsita un aši aizskrēju atdot. Vēlāk, kad naudas trūka, domāju - damn :D

Šonakt taisni sapņoju par līdzīgu situāciju, kurā naudu gan paturēju.