Sieviete-alkoholiķe

Iisti nav bijis saskares, taa pa iistam, bet noveeroju,ka draudzenei ir probleemas. Vinja lieto stipros katr nedeelju, var dzert viena pati un nespeej apstaaties. Kameer vinja probleemu neredz, visi citi ir bezspeeciigi.

Nezinu nevienu sievieti alkoholiķi.

Viena kaimiņiene netiek galā ar problēmu jau vairāk kā 20 gadus. Vīrs darījis visu, lai palīdzētu, veda ceļojumos, uz visādām ārstēšanām, savācis no ielas, kad šī mētājās zemē, nekad nav pametis, bet cīnījies. Viņa joprojām ir alkoholiķe un nekad nav tam pārgājusi pāri. Es varu iedomāties, ka tad ir grūti.
Viņa vienreiz izdzēra smaržas, jo mājās neatrada alkoholu.

Jā, diemžēl ir rados viena tāda...

Tas ir jautājums ar kaut kādu mērķi vai bezmērķīgs? Jo vienkārši jautāt ko tādu "jautāšanas pēc", manuprāt, ir tizli, atvaino.

Ir bijusi saskarsme gan ar vīriešiem, gan sievietēm alkoholiķēm. Vai ir korekti un vispār kāda jēga izdalīt alkoholiķus pa dzimumiem? Es domāju, ka nē. Vienīgā atšķirība, ko pat negribētu uzsvērt kā atšķirību, jo tas ir dziļi individuāli, ir tāda, ka sievietes ātrāk nodzeras. Un, vēl, protams, arī tas, ka sabiedrība mēdz attaisnot vīriešu nodzeršanos ar "Viņam tēvs nomira." vai "Viņš sapinās ar nepareizajiem cilvēkiem.", kamēr sievietes tiek verbāli pazudinātas neiedziļinoties. Atveseļošanās ir atkarīga no konkrētā indivīda gribasspēka un apkārtējo spiediena/palīdzības.

Jaa apkaart ir redzeeti diezgan smagi gadiijumi,beerniibas draudzene,arii rados ir ....diezgan smagi tas viss
žēl to sieviesu,visu savu dziivi izposta.
Briiziem aizdomaajos par to kaadi gan mums katram tie liktenji citam nekas netruukst citams viss ir...bet vng par maz...gruuta vinjaam taa dziive

Tas ir jautājums ar kaut kādu mērķi vai bezmērķīgs? Jo vienkārši jautāt ko tādu "jautāšanas pēc", manuprāt, ir tizli, atvaino.

Jautājumam ir mērķis. Man šķiet, ka kādai man ļoti tuvai sievietei ir problēma ar to visu. Kāpēc izdalīt atsevišķi tieši sievietes? Man kaut kā liekas, ka ar sievietēm tas ir kaut kā citādāk kā ar vīriešiem. Jā, droši vien nodzeras ātrāk, bet varbūt arī iemesls, kāpēc alkohols sāk ieņemt pārāk lielu vietu dzīvē, ir citādāks..nu es nezinu, šobrīd esmu apjukusi.

Nu, ja tevi tas skar tieši (nerunājot par trešās pakāpes māsīcām un kaimiņienēm), tad ir vērts iedziļināties un izzināt iemeslu. Pa lielam jau visiem - sievietēm, vīriešiem - vienojošais iemesls ir vājš raksturs, bet ir jāatrod katalizators, kas ir izraisījis to. Vientulība, kompleksi, neveiksmes - tur variantu ir daudz. Es esmu daļēji pret visām tām piespiedu ārstēšanām rehabilitācijas iestādēs, jo tās pa lielam, vismaz Latvijā, cīnās tikai ar sekām, kamēr iemesli nevienu neuztrauc, tāpēc ar to ir jāstrādā tuviniekiem.

Man kolēģe tāda bija, vairs neesam kolēģes un tas turpinās, ja vien pati negribēs no tā apļa laukā netiks, mēs nostrādājām kopā 3 gadi un es nebiju spējīga viņai palīdzēt, lai kā centos, viņas ģimeni tas apmierina, jo viņa naudu tik un tā pelna un visus uztur.

Sievietēm ātrāk un spēcīgāk parādās atkarība un grūtāk tikt laukā no tā purva.

jāatrod katalizators, kas ir izraisījis to.

Un ar "to" es domāju alkoholismu.

kolēģei bija/ir problēmas.Ilgi pievēra vadība acis uz to,beigās atlaida.
Un bijusī draudzene..patika iedzert katras brīvdienas,bieži trīsdiennieki.Bāros bez maz vai atslēgusies pie galda sēdēja.

Neteiktu ka alkoholisms, bet šad tad ir sanācis vienatnē iztukšot kādu pudeli kad skumji...varu nedzert arī nedēļām ilgi vai apstāties pēc divām viskija glāzēm;)

Man viena draudzene iepazinās ar puisi, tāds tusētājs bija, droši vien joprojām ir, tad nu abi kopā ballējās, staigāja pa klubiem, tādām mājas ballītēm, braukāja uz visādiem pasākumiem, visur bija arī alkohols un ne jau maz, ar laiku tas nebija tikai pasākumos, abi kopā mēdza arī mājās divatā pasvinēt, vēl pēc laika bija tā, ka viņiem pilnīgi visās iziešanas reizēs neatņemama sastāvdaļa bija alkohols, pat draugu bērna kristībās, kādu laiku jau tas viss likās normāli...vēl pēc laika bija gadījumi, ka mana draudzene mēdza iet uz darbu vēl ar iepriekšējās dienas dūšu, kolēģi sāka manīt, arī nekas īpaši nemainījās...tad saldais pāris izšķirās, jo čalis satika citu ballīšu līdzgājēju, bet manai draudzenei nekas neatgriezās iepriekšējās sliedēs...viņa gan vairs nestaigā pa ballītēm, klubiem, nav vairs tik daudz to paziņu, bet dzer joprojām, mājās, vienatnē, pēc darba, citreiz gadās, kad nepieteikusies piebraucu pie viņas ciemos, teiksim, ap plkst 6iem viņa jau ir iedzērusi, uz galda stāv atvērta vīna pudele vai kokteilis, citreiz, kad zvanu, pēc balss, valodas dzirdu, ka ir iedzērusi...Esmu par to ar viņu runājusi, bet viņa nekādu problēmu neredz, viņa vienkārši pēc darba atslābinot nervus, svētkos vai kādās brīvdienās tas viss aiziet divdieniekā, trīsdieniekā, atkarībā, cik daudz brīvdienu...
Negribu, ka viņa viena pati sēž mājās un dzer, aicinu viņu pie sevis vai iziet kaut kur, bet viņa vienmēr atsakās...nu un tā tas pagaidām viss turpinās.

Nu, ja tevi tas skar tieši (nerunājot par trešās pakāpes māsīcām un kaimiņienēm), tad ir vērts iedziļināties un izzināt iemeslu.

Tā man tuvā sieviete ir mana māsa.

Man, piemēram, arī tagad ir bail par man ļoti labu tuvu draudzeni. Esmu runājusi ar viņu par to, bet viņai vienmēr ir attaisnojums - tad attiecībās neiet, tad universitātē parādi par daudz, tad darbā problēmas, tad ar mammu sastrīdas utt. Es viņai mēģinu jautāt un paskaidrot, ka tās visas izdomātās bez alkohola neatrisināmās problēmas rodas tieši no tā, ka viņa par daudz un pārāk bieži dzer! Viņa pat īsti neatceras kā un kāpēc izšķīrās no sava iepriekšēja drauga, jo viņi sastrīdējās, viņa piedzērās un tad kādā brīdī arī izšķīrās, bet tā kā viņa bija piedzērusies un pēc šķiršanās turpināja to darīt, tad īsti neatceras kāpēc tā vsp notika. Nu traki, manuprāt, bet jo vairāk es un vēl trīs draudzenes mēģinām viņai palīdzēt un saprast ka tas nav vienīgais veids kā dzīvot, jo vairāk viņa distancējas no mums un tiekas tikai ar saviem jaunajiem ballīšu draugiem, kam pilnīgi pie kājās tas viss, galvenais, ka jautri, ka var iedzert un ka notiek ballīte. Es tiešām vairs nezinu kā lai vēl viņai palīdz, jo sirds lūzt skatoties uz savu mīļo draudzeni šādu!

Ka izpauzas alkohola lietosana, cik biezi, kados gadijumos? Kas notiek ta cilveka dzive, labs, slikts, ka vina jutas? Svarigi nepalaist garam lietas, kas rosina iedzersanu, kamer nav par velu, jo sievietem psihe ta uzbuveta atrak veidojas atkariba un reti izdodas atbrivoties.

Zinu gadijumu, kur virs ar sievu kopa dzera pareizak varbut teikt iedzera daudzus gadus. Virs atmeta dzersanu un apprecejas ar citu sievieti, iepriekseja aizgaja ar aknu cirozi.

Vēl piebildīšu, ka pēc vienas tādas no sirds izrunāšanās reizes viņa pati atzina, ka saprot, ka tā turpināt nevar, saprot, kur ir problēmas un grib to visu mainīt, bet pagaidām tie ir tikai vārdi. Diemžēl! Tā kā nu tiešām nezinu kā palīdzēt un ko ieteikt, lai būtu labāk, jo man acīmredzami nesanāk.

Ja,diemzel man tuvai radiniecei si problema ir,bet vinja to neredz. Kad mes runajam par to, si sievete saka, ka tas nav nekads alkoholisms,bet gan atslabinasasas,jautriba ar draugiem.
Kaa? Nezinu,ka ir darba dienas, jo nedzivojam viena pilseta,pat viena valsti ne, bet KATRAS briivdienas tiek dzerts. Vins,snabis,kopa ar draudzenem, kaiminjiem, pazinjam.
Loti zel. Ceru,ka tas neies talak, skiet, ka si ir tada sakuma stadija,bet jaakjeksee no ta purva vinja laukaa.

Es pat nezinu, kāpēc tieši tas notiek, bet viņa ļoti bieži ir iedzērusi, pat ne piedzērusies, bet tā pavairāk iedzērusi, cik tagad ir sanācis būt ar viņu kopā, kur tiek lietots alkohols, esmu novērojusi, ka viņa var izdzert un turēt daudz, daudz vairāk, kā agrāk, Agrāk viņa noreiba no pāris glāzēm šampanieša, tagad viņa var dzert šņabi un nekas. Kad jautāju, tā kaut vai caur joku, vai viņai neliekas par traku tas viss, viņa atbild, ka viss labi, viņa atpūšas...bet viņa tā atpūšas ļoti bieži. Brīvdienās brauc pie draugiem, visu nedēļas nogali tā atpūšās, ka sv'tdienas vakarā trīc rokas, kas tiek atrisināts ar vīna pudeli...un tāda iedzērusi viņa ir ļoti bieži, pat bez nekāda īpaša iemesla...Man ir ļoti bail par viņu, jo mums ģimenē problēmas ar alkoholu ir jau vairākās paaudzēs.

Jā, viena tuva sieviete ir. Vai bija kāds brīdis...? Īsti nezinu, kaut kurā brīdī jau bija, bet kurā dienā tieši ,to nu gan nevaru pateikt :D Atrisinājies nav. Viņa uzskata, ka problēmas ir visiem citiem, tikai ne viņai. Atzīst, ka ir alkoholiķe, bet saka, ka dzer daudzi, nu un? Godīgi sakot, es pati tā īsti neko neesmu darījusi lietas labā (runāšana, bļaušana, skaidrošana, pārmetumi, raudāšana nepalīdzēja), pāris braucieni pie ārstiem. Esmu egoiste, bet jūtu tikai žēlumu un pat pieskarties šim cilvēkam ir nepatīkami. Es neesmu gatava kaut kādām dziļām psiholoģiskām sarunāt, neesmu gatava kāpt pāri savam raksturam (pēc dabas esmu noslēgta), dzīvot visu laiku blakus, lai viņu glābtu no šī posta.