Suns un kaķis.

Mamma pieņēma kaķēnu pavisam maziņu, kad suns jau bija pieaudzis.
Kaķēns sākumā baidījās, suns ziņkārīgs. Beigās abi baigie draugi palika :) Kaķim citreiz tāda suniska daba.

Mums bija otrādi - mājās jau apmēram gadu bija suns, kad meita no ielas atnesa kaķēnu. Suns viņu uztvēra kā dzīvu rotaļlietu, kaķis varēja mierīgi pārvietoties pa māju tikai brīžos, kad suns cieši gulēja :) Rezultātā - kaķis pārvācās dzīvot pie kādas kaimiņu tantes, neskatoties uz to, ka tika atbrīvots no blusām, tārpiem un labi barots. Bet tas noteikti ir ārpuskārtas gadījums, jo ne visi pieņem kaķus no ielas (mēs nespējām pretoties meitas lūgumam parūpēties par nevienam nevajadzīgu kaķēnu).

man nesen bija (nu gan kaķa vairs nav) kompānija: 2 suņi+ kaķis. Kaķis dzīvoja pie mums jau krietni pirms suņu parādīšanās, necieta nevienu dzīvu būtni. Ar laiku pierada pie suņiem. Kad suņi nepievērsa uzmanību, kaķis speciāli gāja pie suņiem, apgūlās tieši pie deguna utt. Kad pirmo reizi satikās ar pirmo suni, nepatika, bet nekādi kautiņi vai kas tamlīdzīgs nebija. Pirmajās dienās gan neļāvām sunim staigāt pa visu dzīvokli, tikai pa vienu istabu, lai kaķis pierod ar jauno situāciju. otru suni vispār jau bez emocijām uztvēra :D Katrā ziņā bija daudz vieglāk nekā biju iepriekš iztēlojusies :)

Mums bija tieši tāda pati situācija. Tā kā kucēns bija aktīvs, visu laiku krita virsū kaķim, spēlēties protams gribēja :D sunim ir 10 mēneši šobrīd, sāk lēnām aprast ar kaķi, un kaķis ar suni. Nākas drīzāk uzsaukt sunim biežāk, kaķis izveicīgs, izvairās. Tagad jau sāk abi spēlēties.

Vasaras sākumā paņēmām kucēnu. Par kaķiem nebija bail, jo mums jau viens liels suns ir un pirms kāda laika bija kucēns (diemžēl nomira :( ). Tas lielais dzīvojas ārā, tāpēc kaķi istabā jūtas kā karaļi, pieraduši, ka viss ir tikai viņiem. Kad atvedām jauno kucēnu, kaķene vsp nekā nereaģēja (gulēja kastē :D), bet runča seja vēstīja kko līdzīgu "Bļ*******, tikai ne atkal!". Acis kā pogas bija :D
Diezgan ātri aprada viens ar otru. Sākumā suncītis kasījās pie kaķiem un šie tik šņāca, un sita ar ķepām, tagad.. Nekas nav mainījies, tikai kaķi palikuši riebīgāki, paši reizēm lien klāt.
Par pirmajām dienām nemācēšu teikt, jo viņi nepalika vieni :)

Gribu ieteikt, lai velti kaķim pastiprinātu uzmanību, kad atvedīsi sunīti. Ir dzirdēts, ka kaķi aiziet no mājām (uz kādu laiku), kad mājā ienāk jaunāks kaķis vai suns.

Man ir taksis, ļoti riebīga šķirne, kaķus necieš , ir ļoti greizsirdīga, un agresīva, kad viņai bija 7 gadi paņemu kaķīti un pēc gada vel vienu, centos maksimāli veltīt uzmanību visiem, sākumā gan patrenkāja kaķus, bet tika sabārta, un paris mēnešu laikā viss norimās, nu jau visi ir lieli, un kopīgi sadarbojas lai kko nozagtu no galda. Man ir arī medību suns, ļoti agresīvs, un ienīst kaķus, arī ar viņu nekādu problēmu, pal\enam visi pierod, bet ir japalīdz iejusties visiem.

Tev gan cita situācija, bet sunītis jāuzmana, lai kaķis neizskrāpē acis, vai purniņu nesabojā, kaut gan ja suns vienreiz dabūs trūkties, tad būs miers mājas, sapratīs, ka bez vajadzības nevajag līst klāt :)

Nopirkām kucēnu, kad bija jau kaķis. Sākumā kaķis baidījās, tad pierada un jau mācēja pielikt kucēnu pie vietas, kamēr izmērā vēl bija lielāks. :D Kad suns izauga, par draugiem viņi nekļuva. Sunim vispār kaķi riebās, mūsējais bija vienīgais, ko viņš piecieta, lai gan tāpat skatījās uz viņu visu laiku ar tādām aizdomīgām acīm. Tā arī viņi dzīvoja, izvairīdamies viens no otra, bet mums privātmāja, kaķis visu dienu blandījās kaut kur apkārt un naktī abi vienā telpā neatradās.

Vēlāk nopirkām otru suni, ar to problēmu nebija. Abi draudzējās un suns vismaz kaķi nevēroja kā topošo gaļas gabalu. :D

Pacelšu tēmu, jo pieredze nākotnei noderēs(ir kaķis, nākotnē noteikti būs suns).
Drauga radiniekiem ir suns un kaķis, bet privātmājā. Nu neko - baigi draudzīgi. Suns bija pirmais. Kaķis tika deportēts no drauga mātes, jo tika paņemts kā draugs viņas mājas kaķim, bet izrādījās baigais urla un nežēlīgi uzbruka tam mājas kaķim visu laiku. Kad viņa to kaķi ņēma, tad viņai teica, ka būs ideāls draugs mājas kaķim, bet no suņiem jātur pa gabalu - baigi nesatiek. Izrādījās tieši otrādi - ar suni par labākajiem draugiem kļuva.

Paņemām mājās kaķi pagājušo gad, sunim ir 4 gadi. Sākumā suns nelika viņam mieru, visu laiku kā "aste" vazājās pakaļ. Tagad ir tā ka kaķis ir kā mājas karalis, sunim pat bail no viņa, jo kaķis dažreiz dusmīgs paliek, ka viņam suns pieiet klāt un grib apostīt, tad šis ar ķepu mauc. Bet kopuma sadzīvo labi, katrs iet pa savām ģēlām.

Kaķim palika 5 gadi,kad paņēmām mazo spalvaino čivavu.Bija sākumā tā,ka kaķene bija sapūtusies uz visu pasauli un dēva sunim ar ķepām,bet diezgan ātri viņi sadraudzējās,un jau pat guļ kopā gultā.Kaķenei patīk glausties sunim klāt :) es domāju ka tas attkarīgs kāda šķirne.piemēram,manai krustmātei ir tas suns,kas maskā bija-Mailo-,un tur kaķis suni pa māju dzenā,jo suns viņu ir nokaitinājis :D

taksis, ļoti riebīga šķirne, kaķus necieš

acīmredzot ļoti individuāli. tie 2 suņi, kas man ir, arī takši. tomēr sadzīvoja ar kaķi labi:) kaķim noteikti tie suņi vairāk riebās, bet tas tikai pašā sākumā :D

Pacelšu tēmu :)

P.S. Jauks video :D
http://www.youtube.com/watch?v=pgiVPQpI2dI

Manas kaķenes, kucēnu nepieņēma. Viena no viņām viņu speciāli gāja kaitināt un plēst, otra izturējās saprotoši, it kā ar domu, jā viņš te ir, bet man netraucē, bet draugi ar nebūsim. Kad otrā nomira suns ļoti pārdzīvoja un gaudoja caurām dienām.

Vieglāk esot, ja suns esot mājās pirmais un kaķis pievienojās, bet tas katram ir individuāli. :)

Veiksmi! :)

taksis, ļoti riebīga šķirne, kaķus necieš

Manā pieredzē ir citādak :)

Nezinu, man nekad, nekad, nav bijis jautājums - suns un kaķis, ko darīt. Kopā saliek, kopā dzīvo. Dzīvnieki tiek audzināti tikai sargāt un lolot otru. Pat tad,kad suns bija viens, mēs regulāri gājām pastaigās ar kaķiem pie misenēm. No malas cilveki nāca klāt un jautāja vai viss bars esot mans :D

Mammai bija kaķis. Paņēma suni. Kaķis nepieņēma. Vairs jau nekaujas, turas viens no otra pa labu gabalu. Bet nedraudzējas. Jau gandrīz 2 gadi pagājuši, visticamāk, ka arī nesadraudzēsies.