Sveikas, šajā aukstajā pirmdienā.:)
Gribēju padiskutēt par jautājumu, kas mazliet sācis skart mani. Varbūt kāda no Jums ir saskārusies ar ko līdzīgu un varēs izteikt viedokli.
Man pēdējā laikā ir sajūta, ka mans vīrs ir pārāk ātri novecojis. Viņš pats arī tā jūtoties.
Nevis pēc skata, bet tieši iekšēji. Darbs, mājas, bērni, darbs mājas, bērni, sporta zāle. Ik pa laikam mēģinam kaut kur aizbraukt, kādā ceļojumā vai tepat pa Latvijas pilsētām braucam.
Sekss arī ir retāks. Vīrietis kādreiz vairāk ar draugiem tusējās, tagad griboties tikai mājās, pie ģimenes. Es tikai priecājos par to, bet tāda pasivitāte no viņa ir, ka es sāku domāt - kā lai atgūst viņa jaunības degsmi, jo vecums nav pat 30!
Visādi citādi ļoti mīlošs, biežāk ir mājās, vakaros labprātāk izvēlas piekļauties man klāt un iemigt, nekā pasākt ko pikantu. Tāds kā noguris vectēvs.
Es, pat ar saviem 2 bērniem, jūtos jauna un spirgta, gribas pucēties, romantiku, kaisli, bet blakus man vecs vīrs.
Esam runājuši par to, bet viņš neprot paskaidrot kāpēc viņš tā jūtas. Savukārt, man bailes, ka arī viņš mani, manos gados "nepaņem" līdzi un mēs nepaliekam par vecu pāri ar 2 maziem bērniem.
Kā lai atgūstu viņa jaunību? Mīlam viens otru ļoti, ļoti.
321
