Mums bija noruna pirms uzzinājām par bēbja dzimumu- ja būs dēls, tad vārdu došu es, ja būs meita, tad vīrs.
Uzzinājām, ka būs meitiņa. Vīrs vārdus nemeklēja, man piemetās stresiņš. Tad mums bija jauna noruna, tā kā viņš nezināja, no kura gala sākt. :D Es izvēlējos vairākus meiteņu vārdus, kas man patīk un kas ir skanīgi mums nepieciešamajās valodās un pa spēkam izrunājami visiem radiem, tad arī vīrs izvēlējās to īsto, kas par visiem 100, mūsuprāt, mazajai piestāv :)
Mans tēvs ar savu sievu arī nedaudz strīdējās par vārdiņiem manai pusmāsai. Sievai patika viens, bet manam tēvam cits, tad nu ielika abus un tā nu ir sanācis, ka visi tomēr viņu dēvē vienā no vārdiem, jo otrs vienkārši nepiestāv, bet nu pasē ir palicis. Gribēs ko mainīt, kad pieaugs, būs pašai brīva izvēle to darīt :)