Es nelasiju komentarus!
Gribu izstastit vienu sarunu. Mums bija darba pasakums, pec kura vel mazliet pie koleges pasedejam un iedzeram vinu. Runajam par dazadam temam, lidz aizrunajamies lidz privatam. Vinai ar viru ir baby projekts, vini centsas tikt pie bernina. Tas jau vinai ir apgrutinajums, jo sekss vairs netiek izbaudits, tas ir vairak ka darbs. Un visu vel grutaku padara tas, ka vinas virs pedejos gados ir loti pienemies svara.
"Man vins vairs neskiet seksuali pievilcigs! Vins ir izmainijies, augums vairs nav tik stings, muskulu vieta ir tauki un apals veders. Mani vairs nav iekares, kad es skatos uz vinu!" stastija mana kolege. "Paskaties te uz bildem, kad iepazinamies, pirms 4 gadiem, vins izskatijas lieliski. Bet tagad, vairs nenodarbojas ar sportu, vairs tik loti nerupejas par sevi. Un es nezinu ko darit, es vinam nevaru to pateikt, jo nevelos sapinat."
Tas man lika padomat. Pie cilveka pierod, un var atlauties mazliet atslabt. Bet tomer neviens nav akls,- ari sieva un virs ne!
Klausoties vina, mana kolege, es domas atgriezos pagatne. Savas 10 gadus ilgas attiecibas, atceros sevi itin biezi halata zvilnot uz divana ar chopchika sataisitiem matiem. Un iedomajos, ka mans bijusais noteikti butu velejies, redzet to halatu, sadegot elles liesmas.
Tagad es loti piedomaju pie ta. Nekad neatslabt!!!!!
Mans komentars, nav veltits tiesi diskusijas autorei, bet visparigi par temu.