Sveiki!
Man ir tāda neliela problēma! Ikdienā it kā esmu normāls cilvēks, man nav problēmas komunicēt ar citiem un pretējo dzimumu. Izejot sabiedrībā cenšos labi izskatīties un radīt par sevi labu iespaidu, tas es domāju man arī izdodas. Šī iemesla dēļ arī daudziem rodas pārsteigums, ka esmu bez meitenes. Bet problēmas sākas tad, ja man acīs iekrīt kāda meitene un notiek tas saucamais klikššķis, jeb man viņa iepatīkas! Parasti šādās situācijās komunikācija sākas virtuālā vidē - atrodu šo cilvēku un sāku sarakstīties utt. Sarakstīšanās laikā it kā viss liekas baigi forši, ir interese no otras puses un viss ir labi līdz satikšanās brīdim reālajā pasaulē. Satiekoties man parasti ir nenormāls uztraukums un es vairs neesmu es, ir bijuši gadījumi, kad man pat valoda sāk raustīties un šajā situācijā es vairs normāli padomāt nevaru. Šajā brīdī es parasti saprotu, ka pirmais iespaids ir sabojāts un turpmākajā diskusijā man ir grūti atbrīvoties. Otra tikšanās vairs neseko un esmu ļoti dusmīgs pats uz sevi un saprotu, ka visu esmu "sačakarējis". Sliktākais ir tas, ka ja man kāds iepatīkas, tad tas ir uz ilgu laiku un neviens cits man tajā laikā pat neinteresē. Pēc tam mēģinu visādi izgrozīties un sarunāt atkārtotu tikšanos un nosolos būt drošāks, bet bez rezultātiem. Pēdējā gada laikā šādā stuācijā jau esmu 3 reizi un es vairs nesaprotu, vai satieku pilnīgi nepareizos cilvēkus, vai arī esmu pilnīgs lūzeris šajā jomā. Jaunāks nepalieku, uz doto momentu man jau ir 22 un pēc atteikuma kādu laiku vispār neko vairs negribas uzsākt. Vai kādai no Jums ir nācies sastapt šādu cilvēku un vai esat devušas otru iespēju? Varbūt ir kādi ieteikumi, kā pārvarēt šīs bailes? Varbūt kāds no šeit esošajiem ir līdzīgā situācijā?
5
