Vecuma starpība?

Man un manam draugam ir 6 gadu starpība. Nemaz nešķiet! :)
Iepazinos ar viņu kad gāju vidusskolā, klasesbiedrenes teica, tas neesot normāli, jo nav nekā kopīga.
Ja cilvēki viens otram patīk un mīl, tad tas nav šķērslis.
Nu jau 4 gadus esam kopā!

Mans vīrs(un bērnu tēvs )ir par 11 gadiem vecāks par mani. Es neizjūtu pilnīgi nekādu vecuma starpību, pilnīgi nekādu... Mani nekad nav saistījuši sava vecuma vīrieši, jo tā vīrišķīga, par sevi pārliecinātā, nobrieduša vīrieša attieksme...nu-tādu nekad neviens vienaudzis vai līdz 5 gadiem vecāks par man, man neviens nav devis..Un arī paskatoties apkārt, es pilnībā neuztveru puišeļus līdz kādiem 28 gadiem kā vīriešus..es tā arī uz viņiem skatos-kā uz puišeļiem, līdz ar to, neveidotu ar tādiem attiecības.
Un kopīgās lietas-nu kā meitene augstāk rakstīja, ir kaut kāda saikne, ko nevar izskaidrot...protams, visa ikdiena, bērni utt..
Pats galvenais, es esmu ļoti,ļoti,ļoti laimīga, ka manu bērnu tēvs ir tādā vecumā, kā viņš ir, nevis jauns džeks..

the_home, es esmu jaunāka par tēta mazbērniem. Nekādu problēmu :)

Piemērs iz dzīves: Vīrietis ap 40, draudzenei 25. Vīrietim, protams, ir bērni no iepriekšējās laulības, kas agrāk tika slēgtas jau ap 19-20 gadiem. Tad nu vecākajam dēlam nu jau meitene, kas ir stāvoklī. Tad sanāk ka vīrietis jau tūlļit būs vectēvs. Vai viņš patiešām vēlēsies ar meiteni kopīgus bērnus, ņemot vērā, ka paša bērns būs jaunāks par mazbērnu...

Dzive redzets ka velas gan bernus, un top labs stipras ģimenes. Tie vecumi un mazberni un tad? Ir jau ja nemanijāt 21 gadimts:)

Manuprāt, ar gados vecāku partneri (vienalga sievieti vai vīrieti) problēmas rodas nevis interešu luaciņā, bet gan dzīves mērķi nesaskan.

Piemērs iz dzīves: Vīrietis ap 40, draudzenei 25. Vīrietim, protams, ir bērni no iepriekšējās laulības, kas agrāk tika slēgtas jau ap 19-20 gadiem. Tad nu vecākajam dēlam nu jau meitene, kas ir stāvoklī. Tad sanāk ka vīrietis jau tūlļit būs vectēvs. Vai viņš patiešām vēlēsies ar meiteni kopīgus bērnus, ņemot vērā, ka paša bērns būs jaunāks par mazbērnu...

Saskaņa it kā abu starpā ir pat ļoti laba visādā ziņā, bet vai veidosies ģimene?? Domāju, ka nē.

Es atkārtošos, bet man vienmēr un visos laikos ir patikuši vecāki vīrieši, tāpēc man ir bijuši tikai vecāki, sākot ar 4 gadu starpību un beidzot 11, un nekāda vaina. Labi, tādi, kuri ir potenciāli mana tēva vecumā gan ne. :D
Ir bijis pielūdzējs 23 gadus vecāks un tik neatlaidīgs, bet nē, nē, tik vecu ne :D

Mani arī nesaista vecie.

Zinu vienu vīrieti, kurš ir ļoti harizmātiskas, izskatīgs un viņam tiešam uzmanību pievērs gan tāda, kurām 18-20, gan tādas kurām 25-35. Tas vīrietis 2 x ir bijis precējies, viņam ir 41 gads, viņa draudzenei ie 23 , tatad 18 gadu starpība, attiecības viņiem jau mazliet ilgāk par gadu.

Uz šādu jautājumu var katrs atbildēt tikai par sevi. Un tikai! Tikai aizspriedumaini, aprobežoti cilvēki var domāt ka tas viņu gadu starpības limits ir pareizākais visiem.
Man personigi galvenais lai nav apmēram tēva vecumā vai vecāks.

Ar tagadējo ir 12 gadu starpība. Godīgi varu pateikt ka kopīgu intrešu mums nav daudz un vispār esam diezgan atšķirīgi. Bet tas ir virspusēji viss...nav līdziga muzikas gaume, intereses ir ļoti atšķirīgas, viņš ir tas tehniskais, loģiskais tips bet es tāda pa gaisu un vairāk uz mākslu. Mums pat ir pilnīgi dažādas kultūras, katrs esam no cita pasaules nostūra. Virspusēji esam ļoti atšķirīgi. Bet, viss šis nav liedzis mums būt kopā, mīlēt vienam otru, ir tāda saikne, ko tie kas to nav piedzīvojuši arī nesapratīs nekad. Tas ir kas vairāk, kas dziļāks. Un vecumam te nav nekādas nozīmes.

Ceru iešu savu vecāku ceļu :D viņi ir tik atšķirīgi un ir ari vecuma starpība, bet kopā vnk ideāli, vēljoprojām.

Lai nav vecāks par tēti vai mammu!

++
Tas būtu mans maksimums, citādāk būtu nēerti kaut kā :D

Nekad nav ne ar vienu draugu bijis vairāk kā 5 gadu starpība. Laikam vairāk arī negribētu.

18 gados sagāzīs ar 9 gadus vecāku, apprecējāmies un, kad vīrietis bija pārsniedzis 30 gadu slieksni, tad sākās vāks, man kā jaunam skuķim vēl visa pasaule vaļā a viņam... Izšķīrāmies.
Tad bija draugs 11 gadus vecāks, it kā jauneklīgs, vēl gana vieglprātīgs, bet nu arī.. Iesīkstējušiem paradumiem un visszinošs ar "nenormālu dzīves pieredzi", grūti bija, kad sākās tāda normāla ikdiena.

Liidziiga pieredze. Viss ok, kad tev ir 20 un vinjam 30, bet kad vinjam ir 40, bet tev tikai 30, to atskjiriibu ui kaa juut. Un jaa, daudziem viirieshiem ir tas sindroms - ja esmu vecaaks, taatad esmu gudraaks un tev bez ierunaam ir jaaklausaas manaas gudriibaas. Ja abiem ir liidziigs vecums, tad kopiigi novecojot gadus taa nejuut, bet man savos agriinajos 20 klausiities par asinsspiediena probleemaam, muuzjiigo nogurumu un veelmi tupeet pie TV ekraana nemaz negribeejaas.

Lai nav vecāks par tēti vai mammu!

Man ir vīrs 5 gadus vecāks, man pašai ir 23. Arī viņš ir spītnieks un sevi par vecu reizēm sauc, bet kā uzzināja,ka būs tētis, tā jauns sajutās. Reizēm tie vīrieši ir tādi nesaprotami radījumi :D

Vecuma starpībai, pēc manām domām nav nozīmes, mīlētu vīru arī,ja viņam tagad būtu 40 vai 50, neviens man neliek tā smieties, smaidīt un baudīt dzīvi :)

Protams,ka katrs gadījums ir individuāls,bet tomēr lielākoties tas tomēr ir atkarīgs, kādā vecumā tas ir - 16 un 30 ir pavisam dažāda dzīves uztvere, nākotnes skatījums, ok ir izņēmumi,kuri savos 30 ir kā mazi uzvedas.
Bet,ja 30 gados ar kādu 45 gadīgu, kāpēc ne, tad jau abiem ir zināma pieredze, rūdījums.

Man ir 19, viņam 23. Kā jau teicu, bieži neizjūtu starpību, lai gan reizēm,kad esam kaut kur ar kādiem draugiem,kas ir precēti,ir bērni, viņš saka,ka arī grib ģimeni ātri,nebūšot viņš vecs tētis :D (spītējas atkal)

Vienmēr likās, ka ir normāli, ka vīrietis ir kādus 10 gadus vecāks, tomēr pieredze rāda, ka labāk tomēr ir sava vecuma partneris +/- pāris gadi.
18 gados sagāzīs ar 9 gadus vecāku, apprecējāmies un, kad vīrietis bija pārsniedzis 30 gadu slieksni, tad sākās vāks, man kā jaunam skuķim vēl visa pasaule vaļā a viņam... Izšķīrāmies.
Tad bija draugs 11 gadus vecāks, it kā jauneklīgs, vēl gana vieglprātīgs, bet nu arī.. Iesīkstējušiem paradumiem un visszinošs ar "nenormālu dzīves pieredzi", grūti bija, kad sākās tāda normāla ikdiena.

Tagad esmu kopā ar gadu jaunāku vīrieti un esmu ļoti laimīga, ka esam uz viena viļņa, tā teikt.

Bet cilvēki ir tik dažādi, nav vienas patiesības.

Man ar vīru ir 10 gadu starpība. Šāda saskaņa, kāda valda starp mums, nav piedzīvota ne ar vienu no vienaudžiem. Te, kur dzīvoju, lielākā daļa vīriešu par sevi rūpējas, tā nu, ja būtu brīva, pieļautu varbūtību veidot attiecības arī ar 20 gadus vecākiem vīriešiem. Manā uztverē vecums ir tikai skaitlis.

Nazīc, nepaliec,nu,lepna. :D

Nojaušu ko Tu proti. ;)

S80 Tad tu vēl nezini,ko es protu 8)

Man rados bija pāris ar 30 gadu starpību.. bija mīlestība, nodzīvoja kopā laimīgi :)
Es teiktu, ka šāda gadu starpība ir par lielu, bet arī tas ir iespējams :)