Attiecības ar drauga/vīra māti

Neko lieku nesakot-viņa mani ienīst tāpat kā viņa tēvs. Garš stāsts kura rezultatā viņi izdomās dajebko lai tikai mēs izšķirtos. Viņa māte ir pat man draudējusi ka brauks mani sist ja turpināsim tikties..Bet nu man ir vienalga ne es ne mans puisis nēsam mazi bērni. Un viņam vecāki nav normāli..

Man tieši tāpat kā Liliii.Un plus vēl drauga mammai ir savs ļoti subjektīvs viedoklis par to,kā visam jānotiek. Tas gan tikai labu vēlot,viņa ir ļoti sirsnīga,nekad nevarētu būt tas variants,ka acīs ir labiņa,bet aiz muguras žulti lej virsū. Draugs saka,ka viņa vecāki ir sajūsmā par mani,bet viņi ļoti daudz strādā un ir ļoti pieticīgi,līdz ar to uzskata,ka ja mēs,piemēram,kaut vai uz kino aizejam,tad tā ir ļoti liela izšķērdība,tā mācīšana dzīvot citreiz traucē.

Man tas pats kas Soho , kad vēl kopā ciemojāmies pie viņa vecākiem es arī ar viņu nerunāju..Vasarā vīrenes māsa mani ar trīstāvīgiem vārdiem apsaukāja..Nu kā saka viņa dzimta negrib lai esam kopā.
Esmu pārāk slikta pēc viņu domām ..bet nu man ir tāāāāāāda vienaldzība uz to visu...viņai viss sliktais tāpat nāk lēnām atpakaļ.

Leseda-es nesaprotu,kas tāds būtu jāizdara,lai viņai pret tevi būtu tāda attieksme?Neizklausās pēc pieaugušiem cilvēkiem.

Man ar manu toposo viira mati attiecibas ir labas,bet es censos,kaut ka drusku distanceties,jo vinai patik visaa but ieksa un uzspiest savu viedokli. Ja to nenem vera,tad viss ir labi,lauj dzivot mierigi un nezvanas katru dienu.

Attiecības ar drauga mammu ļoti labas, bieži braucam ciemos, bet ir līdzīgi kā Liliii, kā kaut ko nopērkam viņa jau neprasot atsūta naudu uz kontu, kas mani mazliet kaitina, bet es ļoti ciešos, lai neteiktu neko :D
arī pārējās visas lietas ir tikai labu vēlot, bet reizēm ir ļoti pa daudz un arī tad es ciešos :D bet viņa visu tiešām labu gribot un uztraucoties, reizēm ir forši, jo ir kā vēl viena mamma, bet reizēm ir par daudz...

Mums arī ir diez gan neitrālas attiecības. Es viņu cienu, viņa ciena mani, reizēm vakaros kopā ar vīru un vīramāti pasēžam, iedzeram vīnu, papļāpājam. Bet viņa ir ļoti īpatnējs cilvēks... Ikdienā ar tādu neparko nesadzīvotu.. Bet, tā kā tiekamies pietiekami reti, tad mūsu attiecības ir puslīdz normālas :)

Es uzskatu, ka iespēju robežās jāievēro pieklājība attiecībās ar drauga māti. Pati pie tā pieturos. Mums ir akmeņi pagātnē, bet šobrīd ir atturīgas, pieklājīgas attiecības. Neesam labākās draudzenes un nekad nebūsim. Tāpat kā viņa nekad nebūs mana otrā māte vai vēl kas tamlīdzīgs. Mēs ievērojam distanci un mani tas apmierina. Es esmu pieklājīga pret viņu un viņa pret mani. Protams, viņai ir ik pa laikam tendence līst mūsu attiecībās, bet draugs ātri vien viņai norāda, ka tā nav viņas dzīve un viņai nav teikšana. Tāpēc neko viņa ietekmēt nevar.

Mums ir labas attiecības, bet tas tāpēc ka es viņu ļoti reti satieku. Mūsu attiecībās nejaucas, padomus nedod, vienmēr priecājas mani redzēt un grib arī savam otram dēlam tādu draudzeni kā mani. :D Bet pie frāzes, ka mums drīz tiks celta māja pie viņu mājas, man mazliet palika bail. :D

Es uzskatu, ka pret drauga/vīra vecākiem vienmēr ir jāizturas ar cieņu un komunikācijā javalda elementārai pieklājībai.

Mana puisa mamma ir drausmigs cilveks, neieredzam viena otru...tas kaut kada zinja ir ari vinja bijusas meitenes pirksts...vinja mamma visu laiku jaucas deela dzive, buraas utt. tevs gan vinam labs cilveks. labi, ka vinja tagad LV dzivo. Savukart mana mamma man ir labaka draudzene, un manam puisim ar manu mammu ir lieliskas attiecibas.

Neitrālas.

Man ar vira mammu ir lieliskas attiecibas, vina ir ka mana otra mamma, loti daudz palidz un gatava kaut nakts vidu atbraukt,ja nepieciesams.
Vispar esmu laimiga,ka man ir divas mammas un abas ka draudzenes. Virs manu mammu ari mil un attiecibas ka delam ar mammu. Tapec mes nezinam neko par terminiem - vira mate, vella mate un jocinus par sievas matem :)

No manas puses bija neitrāla attieksme (pret bērna tēva māti,jeb mazās vecmammu), neesmu tāds cilvēks, kas atverās svešiem. Nekad neko sliktu neesmu teikusi un viss. Bet līdz konkrētam brīdim ļoti kaitināja attieksme no viņas puses. Ar savu dēlu auklējās kā ar zīdaini, zvana pa neskaitāmām reizēm dienā, katru reizi pārbaudot ko dara. Ja neceļ tad ir neskaitāmi neatbildētie un pēc tam pārmetumi. Ir bijušas reizes, kad neceļ un viņa atnāk uz dzīvokli.
Un pēc laika jau sāka zvanīt arī man. Ar tekstiem, ''a tu uz skolu netaisies, a tev nav jābūt tur un tur, kapēc tu guli, a tu to un to izdarīji?''... lai kā es cienītu vecākus cilvēkus, tomēr, otra mamma man vajadzīga nav.
Un pēc šķiršanās viņa pat atļāvās zvanīt manai mātei ar tekstu, ka mani jāpierunā atgriezties pie viņas dēla un mūs ir jāsaprecina.

Neesmu viņas dēls, kas atsaucās uz katru mammas noteikumu. Un tas viņai ļoti nepatika.

Attiecibas ir labas draudzigas,,,Runāties varam ,nekur nejaucas ieksa ,dod padomus.....

Diemžēl dzīvojam pie vīramātes... Skumjākais ir tas ka viņa ir šķīrusies... Kad nav vīra tad uz bērniem ir ekstra uzmanība, grūti man ir bik!!! Plus viņa ļoti maz pelna, vislaik sūdzās ka viss ir slikti, palīdzam kā varam, taču vislaik klausīties... Mana nervu sistēma to neiztur... Cīnos iekšēji kā varu!!! No visas sirds vēlos dzīvot atsevišķi pēc iespējas ātrāk, taču tas nav tik viegli!!!
Principā, ja naudas problēmas nerēķināt, mēģinu uzturēt labas attiecības, ik pa laikam tik bik uzprākstu!!! Ehh...

Lasot diskusiju, atcerējos kā pirmo reizi satiku drauga mammu. Biju kā apšu lapa pārbijusies,ka viņai un drauga tētim nepatikšu :D Zināju kādas bija iepriekšējās attiecības viņam un cik vecāki daudz par viņu rūpējas un sargā.
Bet nu nebija nekāda pamata, attiecības superīgas, viņa man ir kā otrā mamma, citreiz pat biežāk ar viņu runāju, nekā ar draugu. Viņa bieži skype pazvana,pajautā kā man tālumā iet,vai nav grūti vienai :) Ar viņu mums vispār ir bijušas daudz sirsnīgas sarunas (l)

Drauga mamma mani mīl :) Sūta sveicienus un gardumus.. Protams es viņu ļoti cienu, man ir kā otrā mamma :)

Iepriekšējās attiecībās savstarpējā komunikācija nebija ne tuvu tik silta (es viņai nepatiku), bet vienmēr izturējos ar lielu cieņu, palīdzēju, cik vien bija manos spēkos, izrādīju uzmanību utt. :)

Ekhh, lasu un priecajos par meitenēm, kuram tās attiecības ir feinas ar otras puses vecākiem. Man ar bijušā drauga vecākiem bija ļoti laba saskaņa. Kad šķirāmies (mana iniciatīva) es tik ļoti raudāju, vairāk jau tāpēc, ka man pietrūka viņa vecāku.. Kā es vēlētos lai attiecības ar vīra vecākiem būtu līdzīgas tām, kas bija ar bijušā drauga vecākiem. Bet ko nu es sapņošu? :D

Man ir ļoti labas attiecības ar drauga māti! Nevaru sūdzēties.
Sākumā bija tā vēsāk, kamēr iepazinām viena otru. Tagad jau runājam par visu.
Tiešām kā otra mamma.

Uzraku šo veco diskusiju, jo pašai tagad izmainījusies situācija šajā lauciņā. Agrāk attiecības bija ļoti labas, tagad iet uz grunti, jo ļoti nepatīk dažādas drauga mātes izdarības. īstenībā diezgan pārdzīvoju par to, jo agrāk tiešām likās tik forši viss. Skumji, jo nākas ieturēt distanci un saglabāt neitralitāti, bet cerēju, ka būsim draudzīga ģimene (kas sākumā tā arī likās). :(