sveikas, meitenes!
Mana situācija ir aptuveni šāda:
Es ar savu vīrieti dzīvoju kopā jau mazliet vairāk kā gadu. Attiecību un kopdzīves sākumā viss bija ideāli. Patiesību sakot, jutos laimīgākais cilvēks pasaulē. Citiem mēs bijām(un vēl joprojām esam) sapņu pāris, jeb ideāls, kādām vajadzētu būt pārim. Kādreiz viņš teica, ka esmu viņa dieviete, viņš bija kā bez prāta. Bet tagad, viss ir pavisam savādāk.
Es viņu sagaidu mājā no darba. Viņš paēd vakariņas, noskatamies filmu un ejam gulēt. Neatkarīgi no nedēļas dienas.
Nedēļas nogalēs neapmeklējam ne teātrus, ne kino, ne balles, pa ne uz restorānu, kafejnīcu. Mūsu kopīgā aktivitāte ir došanās uz veikalu.
Esmu teikusi, ka vēlos laiku pavadīt ar viņu kopā. Bet viņa atbildes ir vienādas:"Esmu noguris, ej ar draudzenēm!", "Nav naudas.", "rīt agri jāceļās. Gribu izgulēties!"
Nespēju viņam ieskaidrot, ka vēlos laiku pavadīt ar viņu, ka man pietrūkst viņš. Runājot par naudu. Neesam mēs nekādi "biezie", bet nevaru teikt, ka dzīvojam trūkumā un nabadzībā. kā arī neesmu no tiem cilvēkiem, kas naudu tērē visur, kur vien ir iespējams.
Un ne visās kopīgajās aktivitātēs ir jābūt visu nakti augšā.
kā arī komplimenti-tādu nav. Kāds mīlestības apliecinājums-nav, ja vien neskaita, ka šad tad pasaka, ka mīl mani.
Pašlaik jūtos kā mēbele. Es apzinos, ka pati noteikti esmu vainīga pie tā, ka esmu viņā radījusi tādu drošības sajūtu, ka nekur jau es nesprukšu. Ko tad censties?
Jāpiebilst, ka neesmu tusētāja. Es tikai dažkārt vēlos pabūt ar viņu kopā ārpus mājas.
un mums nav bērni, tikai kaķis, kas ir vienīgais, kurš tiešām izrāda, ka esmu viņam vajadzīga.
P.S. Esmu gaidījusi viņu mājā ar skaisti uzklātu galdu, cik iespējams gatavojusi neierastus ēdienus(nevis vārītus kartupeļus ar piezpienu un siļķi), lai būtu dažādība. šad tad sakacinu viņu ar bildēm, kuras ne viesiem būtu jāredz un vēl šo to, lai viņu pavilktu. Bet viss ir tik īslaicīgi, ka otrā dienā viss ir kā parasti.
Meitenes, dāmas, sievietes! Ko man iesākt? Kā likt viņam mani atkal ievērot?