AHHHH!!!! Mani šodien ir izbesījusi mana topošā vīramāte un līgavaiņa brālis!
Par kāzām maksājam mēs, un jau sākumā pateicām abām ģimenēm, ka esam pateicīgi, bet nevēlamies, ka viena vai otra puse iesaistās ar līdzekļu piešķiršanu.
Manas ģimenes pusei ir viedoklis, ka tās ir mūsu kāzas, un varam tajās darīt ko un kā gribam, un arī varam maksāt cik par tām gribam.
Līgavaiņa ģimene jau no paša sākuma bija pret kāzām, ka vajagot tikai sarakstīties. Kad uzstāju, ka tās ir mūsu kāzas un taisīsim kādas gribam, sāpūtās.
Tagad viņa man paziņo, ka ir saaicinājusi savas māsīcas. Kaut gan pa šiem ntajiem gadiem neesmu viņas redzējusi. (+ sāpīte par to, ka vietu dēļ daudzi palika aiz svītras, ko tiešām gribēju uzaicināt)
Visvairāk tracina, ka nekas viņai nepatīk - ne krāsa, ne ielūgumi, ne vieta. Viss ir tikai naudas izšķiešana un visu var izdarīt/sameklēt lētāk - kāpēc vajag viesu namu, ja var viņu lauku mājās? Kāpēc vajag ēdinātājus, ja abas mammas varot pagatavot visu? Kūku pa 15e/kg viņa nemūžam nepirktu - viņa var izcept pati un daudz gardāku! Vai veikalā var sapirkt dažādas un katra gaumei.
Un brālis ir tieši tāds pats - māca ko un kā pareizāk vajag - kaut gan pats nav precējies, bet toties zina kā IR LABĀK.
Pēdējā dusma ir par to, ka abi apvainojušies uz mani, ka es viņus nekur neiesaistu! Bet kā es varu iesaistīt, ja to, ko palūdzu, noliek, stāsta kā vajag labāk/lētāk un pat izdara pretēji tam, ko lūdzu.
Un arī uz līgavaini esmu mazliet dusmīga, jo viņš uzstāj, lai kaut kā iesaistu viņus abus. Reāli dažbrīd jūtos kā pret sienu :-/
Sanāca baigais palags, bet gribējās to izlikt, un uzklausīt kādu viedokli no malas..