Vidusskolas laikos piepelnījos strādājot par viesmīli. Tie tieši bija tie treknie gadi un tauta tusēja un banketoja uz nebēdu. Kādās šausmās (t.i. kāzu atrakcijās) man nenācās noskatīties! Kaut spētu aizmirst visus 50+ veidus kā izmantot banānus, gurķus, balonus, "pastum, pastum, pietupies" un mandarīnus cilvēku apkaunošanā! :-D Domāju, ka man būs trauma un riebums pret spēlēm un kāzu tradīcijām uz visiem laikiem.
Lovisa, arī es esmu izvairījusies no piedalīšanās, manuprāt, bezgaumīgās spēles. Parasti jau pa burzmu var izsprukt, iziet kaut kur ārā "piezvanīt" vai iet nopūderēt degunu, tā ka neviens pat īsti nepamana, ka kāda trūkst. Nedomāju, ka tev citu viesu priekšā gaidāma konfrontācija ar jauno pāri par to, ka nevēlies piedalīties konkrētajā seksīgo banānu rotaļā. ;-) Cilvēki vispār ir pārāk aizņemti paši ar sevi, lai baigi ievērotu, ko citi dara.
Traki ar tām atrakcijām ir, ja nezini, kas tieši būs jādara. Dažreiz esmu palikusi sēžot, baidoties, ka nu būs kaut kāds sviests, bet izrādās, ka spēle ir gluži forša.
Ņam ņam, tavs izklaižu apraksts izklausās kā kaut kas tāds, kas man ir padomā. Drīkst jautāt, kas tev organizēja tās dejošanas rotaļas?