Šodien varu teikt, ka līdz kāzām vairs TIKAI mēnesis, bāc, kur aizskrēja laiks? Nenormāli, nenormāli ātri. Esmu neaprakstāmi priecīga, ka vairs tik mēnesis, gribu ātrāk to dienu. Gribu to izbaudīt un pēc tam ar mierīgu prātu dzīvot kā sieva. Pēc tam būs citas lietas, kas jāplāno, bet vairs neviens turēs aizdedzinātu sērkociņu, kas lēnām sadegs. :-D
Par vedējiem iesaku izdomāt tā tiešām, tiešām kārtīgi. Lai nav jāviļas un jāpārdzīvo pēc tam.
Mums sanāca ļoti nesmuki. Bijām paņēmuši jauniegūtus draugus šeit no Vācijas. Gribējām, lai vedēji mums ikdienā ir blakus un var palīdz gatavoties. Pagāja vairāki mēneši un šie vedēji nespēja līdz galam šo godu novērtēt, laikam nebija patiesā vēlme tādiem būt. 4 mēnešus pirms kāzām mums sanāca nopietns strīds par šo un tā nu mēs zaudējām gan draugus, gan vedējus. Es biju izmisumā, bet mīļotais noreaģē zibenīgi un lūdza savai māsīcai ar vīru (10gadu stāžs laulībā) kļūt par mūsu vedējiem. Par laimi viņi piekrita un viss būs perfekti, mums ir lieliski vedēji, kuri mūsu kāzas padarīs par vienu no skaistākajām dienu mūžā. (l)