A-komanda, manējais arī baigi vēsā mierā tam visam pieiet. Manai ģimenei jau vienalga, kur mēs precamies, jo tās ir mūsu kāzas un mūsu lēmumi. Bet viņa ģimenē ir daži cilvēki, kas nekādi nekad nespēj samierināties, ka kkas nav tā, kā viņi grib, vai tā kā sabiedrība nosaka. Piemēram, viņi nespēj samierināties ar to, ka mēs vispār bērnus neplānojam. Kāda morāle bija, kad mums kaķis parādījās - kā vajagot bērnu nevis kaķi utt. A draugam par viņu domām uzmest un viņš ir tas, kurš tad arī tiek ar tiem cilvēkiem vienmēr galā.
Izklausās jau daudz - 100 dienas, bet man liekas, ka paies tik ātri, ka...vnk pamodīsies un nākošajā dienā jau Tev kāzas :)
Par uzvārdu mums vienkārši - man būs dubultais, jo no savējā es atteikties nedomāju un manam draugam ir vienalga. Viņš pateica, ka manis pēc viņš varot pieņemt manu vai mēs varam palikt katrs savā, jo tāda veida sīkumi viņu neuztraucot - es tāpat būšu viņa sieva un ne jau uzvārds to nosaka.
Taču es pati gribēju sev dubulto, tāpēc man būs dubults un viņam savs.