Be sweet, es jau par šo jautājumu šajā diskusijā rakstīju. Savu tēvu nelūgšu-mums nav kontakta, viņš manā audzināšanā nav piedalījies. Līdz šim vēl par šo jautājumu domāju, bet mani vēl vairāk pārliecināja brīdis, kad biju laba drauga kāzās, kurš arī ilgi bija domājis-lūgt vai nelūgt un tomēr ielūdza. Rezultātā, tēvs ieradās (lieki piebilst, ka ar visu alkohola smārdu) un vedēji bija aizmirsuši pabrīdināt zagsā vadītāju, ka par tēvu neko daudz nevajag teikt un sanāca tik nepatīkams brīdis, kad kāzās zagsa vadītāja lūdza manam draugam pateikties par visu labo, ko tēvs viņa labā darījis, pateikties vecākiem par audzināšanu. Visi viesi zināja situāciju un tas bija tāds neērts brīdis, jo bija skaidrs, ka tēvs visu dzīvi viņu bija ignorējis un dzēris. Es jau sen esmu samierinājusies, ka man nebūs amerikāņu kāzas ar tēti pie rokas, kuram asaras acīs, izdodot mani pie vīra.