pārdomu laiks_pilnmēness

Tā vien liekas, ka šo būtu rakstījusi es.

Tad kā Tu tiec ar sevi galā?

Esmu pirmo reizi mūžā tā apdauzījusies...man ir sajūta, ka kāds mani nometis no plaukta!! un tagad es uz visu skatos pavisam savādāk..nesaprotu, kā es vispār pirms tam dzīvoju..

Varbūt kāda ir iemācījusies savaldīt savu raksturu... Pastāstiet par savu pieredzi!

Nezinu, cik tur rakstura savaldības un cik vienkārši - izaugšānas.

Agrāk mēdzu iziet no kontroles - ballēties krietni par daudz, pazust no realitātes un iegrimt savā uzburtajā, kur viss ir savādāk, kā patiesībā. Pārāk pieķerties cilvēkiem un pāŗāk emocionāli reaģēt uz notiekošo, pāŗmaiņām, situācijām, aks izvērtāš savādāk, kā gribēju un gaidīju. I was a mess.
Tagad tas vienkārši ir mainījies, jo paņēmu laiciņu tikai sev, kurā man nebija daudz ārēju stimulantu - gandrīz vispār neballējos, nedzēru, par puišiem nedomāju - jo biju sapratusi, ka ir jāmainās.

Un tā arī notika. Lai arī šobrīd esmu atvērta visam, lietas un notikumus uztveru daudz vieglāk un ļauju tiem vienkārši notikt.

Bet, godīgi sakot, man nav īsti skaidra tava problēma.

Man vienmēr stimulu dod tā sajūta, ka esmu nomesta no plaukta, jo tad sāku domāt, domāt citādāk.
Es palieku pie tā uzskata, ka, lai kaut ko mainītu ir jābūt lielam gribasspēkam un tiešām no visas sirds, jo citādāk tas viss kaķim zem astes.
Ja tā skatās, tad kādreiz biju pavisam citādāk, bet tad es sapratu, ka tā negribu, ka vajag kaut ko mainīt un man tas izdevās. Nu, protams, ka ir vēl kur tiekties, bet iesākumam ir labi.

Stāsts ir garš..bet īsumā, ja es nesavaldīšu savu tempermentīgo raksturu, dažkārt pārlieku lielo neiecietību, augstprātību (

Juta,

izlasīju un sapratu, ka esi mans bijušais bet sievietes ādā. Viņš bija nonācis punktā, kur vajadzēja beigt stiept gumiju sākt dzīvot ar mani kopā un neizslēgt tālākā nākotnē bērnus ar mani. Bet viņš izvēlējās sevi un savu brīvību. Protams, ka viņš visu nenogrieza kā ar nazi, mōcījās pārdomās, vadīja garas sarunas ar mani, izdarīja secinājumus. Un viņam arī bija dilemma, kā paturēt mani, bet nepazaudēt izvēles brīvību. Un bija brīdis, kad viņš tiešām gribēja būt ar mani, neskatoties uz to, cik nopietni es gribu pagriezt mūsu attiecības.Viņš izvēlējās uzsākt jaunas attiecības uzreiz pēc''skiršanās, turpinār randiņu periodu, skatīties vai tur ārā nav kāds labāks.
Es domāju, ka viss ir izrunājams, ja vien vēlies būt kopā ar šo cilvēku, neskatoties uz to, ka tieši šobrīd nevēlaties vienādas lietas. Tas saucas risks. Un bailes. Un tās vienmēr vieglāk pārvarēt kopā. Zini kā tajā Instrumentu dziesmā:''...tur kur ir dvi, tur es piedalos....''

misshine mēs kaut kādā mērā esam līdzīgas... bet man ir nepieciešama palīdzība! Es ļoti gribu mainīties, bet es pati brīžiem nejūtu cik skarba es palieku..

ledija_l
es tieši pretēji esmu tavā situācijā..mana otra pusīte ir uzsākusi pārdomas par nākotni utt.
es vienkārši zinu, ka šīs pārdomas rada tieši manas rakstura iezīmes, ar kurām nav viegli sadzīvot... tad nu mēs abi esam pārdomu periodā! Katrs domājam kaut ko savu...

es esmu šī visa rezultātā vairāk nonākusi pārdomās par sevi..