Ko Tu esi spējusi piedot?

chanely, es Tevi cienu, jo Tu esi daudz sasniegusi utt. Un varbūt, pat tā ir taisnība, jo mums visiem 3 bērniem ir smagi likteņi (ok, pagaidām, 2 vairāk dabūjuši pa ādu, un es pat neesmu tuvu tam, kas notiek ar trešo), taču es nespēju tam ticēt un viss tas vienkārši nav mans. Bet paldies par viedokli.

Es biju nolikusi malā šo nepiedošanu pāris gadus, jo man ar šo cilvēku nebija jākontaktējas, vienkārsi dzīvoju it kā viņš neeksistētu.
Bet nu viņš ir atpakaļ, meklē kaut kādu kontaktu, uzturas manas ģimenes tuvumā šajā brīdī, kad mums jau tā ir tik smagi.
Bet vienīgais, ko spēju domāt - kā ienīstu viņu, par to kā nav kauna līst pie mums. Un tas man traucē.

W, var. Musu dzives notiek tas, kas ir musu apzinaa. Ja apzinaa ir virs dzerajs, tad tads ari bus, lai cik viri nomainiti. Un ja kaut kas nav apzinaa, tad tas nenotiks, lai kaa mes to gribetu un kadus the secret domatu :) piemeram, bagatiba vai berns. Ir jamaina apzina, un tad notikumi izmainisies dzivee.


Es saprotu tevi. Lielakajai dalai cilveku, ko tadu pasakot, iestajas soks :) jo musu sabiedriba ir radusi tiesat 'vainigo' un zelot 'upuri'. Bet neaizdomajas, kurs tad ir tas, kas pasuta muziku

cahnely, vai tas nozīmē, ka the Secret princips nekādā ziņā nepiepildās? un kā ar kolāžām, kuras palīdz īstenot vēlmes?

patīk Tavs domu gājiens, tāpēc interesējos.

Īsi - kā izmainīt apziņu?

atvainojos, chanely

Piedot ir grūti .... Un atmiņas nekur nepazūd....

hanna, the secret princips straadaa, JA taa konkreta lieta ir tavaa apzinaa. Tad, pastiprinati domajot, vizualizejot, tu to vel vairak veicini. Bet, ja tas nav tavaa apzinaa, tad tur vari izstiepties un sarauties :) Bez apzinas transformacijas nekadi

Padsmitnieces vecumā, pirms gadiem, lasīju Transērfinga grāmatas. Protams, precīzi vairs neatceros, bet atmiņā palicis, ka tās lietas, kuras ir tavas, ir tās, par kurām domājot, kuras vēloties, prāts un dvēsele ir vienoti. Vas ir kas līdzīgs tam par ko runā Tu? Vai arī visi šie transērfingi, atslēgas un tamlīdzīgas "mācības" ir tikai tāda bērnu spēle, kura, vairumā gadījumu tevi atstāj zaudētājos, jo trūkst zināšanu?

Varbūt esmu drusku haotiska savos vaicājumos, bet galvenais, ko vēlētos uzzināt:

*vai cilvēks var izvēlēties savu dzīves ceļu pats, vai arī viss jau uzrakstīts?
*kas ir apziņas transformācija un vai tai viennozīmīgi nepieciešams Skolotājs, vai cilvēks to var paveikt pats?

Isti nesaprotu pirmo dalu... Jebkuraa gadijuma, ja tu velies lietas, kas tev pienakas pec karmas, nevis nerealas, kas nepienakas, tad tev ir daudz labas karmas :)

Ko nozimee pasam izveleties? Tev liekas, ka tavas domas ir brivas un tu vari veleties jebko un darit jebko. Bet ari to, ko tu domaa, un to, ko tu veelies, to ari visu nosaka tava karma. No sada viedokla raugoties, absolutas brivibas nav.

Apzinu var transformet ikviens. Transformacija jau notiek ari neapzinati, caur pieredzi, ciesanam, jo ne jau visi cilveki par to vispar aizdomajas un pie taa speciali piestrada. Protams, ja grib to visu intensivi un apzinati, skolotajs ir labaka izvele.

Jauki parunat par sim lietam, bet nu man vairs nav laika :)

Ir cilvēks pret kuru man ir ļoti liels aizvainojums un sarūgtinājums. Nekādi tam nespēju tik pāri, bet saprotu, ka man tas ir jāizdara, jo dēļ šī visa es nespēju izveidot normālas attiecības.
Šīs sajūtas mani grauž iekšēji, negatīvi ietekmē manu presonību.
Esmu izlasījusi entas grāmatas šajā sakarā, mediteju un visu laiku lūdzu piedošanu(iekšēji) šim cilvēkam, bet tāpat pagaidām nespēju no ta atbrīvoties.
Tas ir darbs ar zemapziņu un tas nav viegli.

vai tas nozīmē, ka the Secret princips nekādā ziņā nepiepildās? un kā ar kolāžām, kuras palīdz īstenot vēlmes?

Esmu lasījusi, ka the secret pamatā ir darbs ar zemapziņu un tas nav tas pats, kas apziņa.
Cilvēkam ar prātu var šķist, ka viņš, piemēram, vēlas miljonu (jo kurš muļķis gan pēc sabiedrības normām to negribētu?! itkā..), bet zemapziņā, iespējams, viņam nauda varbūt nemaz nav tik svarīga, viņam varbūt nemaz nav tādu materiālo vēlmju, kas atbilstu šai summai un varbūt viņš vispār nav gatavs tai atbildībai, ko uzliek šāda nauda un šādā situācijā pat desmit kolāžas ar miljonu nerealizēsies..

Vari atbildēt arī vēlāk.

Laikam jau tā esence, tas, ko visvairāk vēlos uzzināt: kā es varu zināt, kas man pienākas un kas ne? Kā nepavadīt visu dzīvi, dzenoties pēc kaut kā, ko nedabūšu, jo nepienākas? Vai es varu izdarīt kaut ko, izmainīt sevi uz labu, lai tas, ko es vēlos, man pienāktos?

Mans dzīvesbiedrs ar bijušo sievu kopā aizbrauca atpūsties uz Kanāriju salām, jo viņu meita uzdāvināja ceļojumu.
Piedevusi? Vienkārši, ar gadiem aizmirstas.

Tās kuras ir piedevušas krāpšanu ar nosacījumu, nākošo reizi nepiedošu. Cik daudz no jums ir vēlreiz krāptas?

Pilnîbá piekrîtu Chanely

labakaas draudzenes nodeviibu, ''es nekad taa nedariitu....'' un vina izdarija preteejo.
es piedevu.

Piekrītu Renē.

Neko. Tādu nopietnu nodevību nevarētu un nepiedevu ar`. Vienkārši nevarēju un tur nebija nekādas starpības par jūtām - mīlēju ļoti, bet piedot nevarēju. Uzskatu, ka nevajag arī, jo pilnīgi aizmirst nevar, līdz ar to palaist arī nesanāktu.

Es neprotu piedod, ja ižcakarēja kko ,tad es vairs neuzticēšos vai pilnībā saraušu visas saites ar konkrēto cilvēku.

Kā zināt.. kā izmainīt kaut ko? Es nezinu, kā citi to dara, es varu tikai pateikt, kā tas ir no jogas viedokļa.

Uzzināt var, griežoties ar šādu jautājumu pie kāda vēdiskā guru. Pats var mācīties vēdisko astroloģiju, bet tas aizņems daudzus gadus. Es mācos :) Mācos tieši šī iemesla dēļ, ka vēlos saprast sevi un citus.

Arī izmaiņas prasīs laiku. Jogā tas ir apziņas transformācijas process, ko var veikt ar mantrām, piemēram. Prasīs arī daudzus gadus, varbūt vairākas dzīves. Bet to noteikti vērts darīt!

Vienīgajam cilvēkam, kas man ir nodarījis pāri vēl joprojām neesmu piedevusi..
Esmu viņu pilnībā izdzēsusi no savas dzīves, bet tajās reizēs, kad ir sanācis uz ielas saskrieties, mani pārņem bailes, nedrošums, naids, dusmas un viss pārējais. Labi, ka pēdējo 5 gadu laikā, kopš neesam kopā, esam saskrējušies tikai kādas 2 reizes..
Kaut gan zinu,ka viņš tagad ir pavisam cits cilvēks, nezinu vai spēšu viņam piedot kādreiz to, ko viņš man nodarīja..

Es arī piekrītu Chanely teorijai par šo tēmu. Runājot par jautājumu "kā zināt, vai man kaut kas pienākas" un "vai es pats maz varu ko mainīt", uzskatu, ka viss ir tikai mūsu pašu rokās. Ja vēlēsimies kaut ko mainīt, vērst uz labu vai nopelnīt un pie tā strādājam, tad agri vai vēlu tā arī notiks, ja ne šajā dvēseles dzīvē, tad kādā no nākamajām, jo karmu ietekmē kā labie, tā arī sliktie darbi.

es tomēr gribētu, lai aktuals paliek diskusijas jautājums-kā piedot?

Un runājot par karmām utt., es vienmēr cilvēkam ar šādu pārliecību, ka viss dzīvē notiek tikai tamdēļ,ka tā ir pelnījis, uzjautāju-kas ir sliktākais, ka ar Tevi noticis? Un ziniet (tas nav apvainojums jums meitenes), nevienu šo cilvēku nav izvarojuši, viņš nav uz nāves gultas, respektīvi, viss, kas ar viņu noticis, ir relatīvi nenozīmīgs ar patiešām reāli ietekmējošam lietam. Tāpēc, pirms teikt, ka citi ir izpelnījušies visu to slikto,kas ar viņiem notiek.. Man nav tādu tiesību, neveinam tādu nav. Bet tieši šo pēdējā laikā cosmo kultivē.
No malas sakot šos tekstus. Jūs nekad neziniet,kas sēž jums datora otrā pusē. Arī mani vienreiz jau šis aizskāra, es laipni atbildēju,arī šoreiz atbildu tāpat.
Neviens nevar aizliegt dzīvot ar kādu vien pārliecību vēlieties, taču ir jājūt kaut kādas robežas, kur to visu iestarpināt.