Īstais

Buutiibaa es neko neesmu upureejusi sho attieciibu labaa.
To,ka vinjsh ir iistais sapratu aptuvei peec 1,5 gada. Mums attieciibas nesaakaas kaa visiem un bija sarezhgjiijumi,kuru deelj likaas,ka nav veerts, bet tieshi tad,peec vinja attieksmes sapratu,ka vinjsh man buus blakus jebkuraa situaacijaa un varees par mani paruupeeties jebkad. Vinjsh bija man blakus vai zvana attaalumaa jau tad,kad biju kopaa ar savu ex.

agrāk skatījos uz vīriešiem autobusos vai kādos pasākumos, iekāroju ar acīm. Tagad vairs neviens nešķiet pat mana skatiena vērts... varbūt kādam ir laba frizūra, vai ļoti elegants apģērbs, taču viss pārējais nemaz neuzrunā.. un doma par pieskārieniem šķiet maigi sakot - atbaidoša. Ir visādi mēģinājumi bijuši mani apburt, bet tas viss ir tā...pff.. :)

Sajutos ar viņu tā, kā ne ar vienu nekad nebiju jutusies, lai gan viņš neko īpašu nedarīja, bet mani pārņēma tāda drošības sajūta, nebaidījos ar vinu būt tāda kāda esmu patiesībā. Domāju, ka visticamāk tie paši instinkti nostrādāja, vārdu sakot ''māte daba''. Saka, ka cilvēki viens otru izvēloties pēc smaržas... tas būs mans gadījums laikam :D .