Dzīve pēc nāves.

Paris, tas cilvēku pieaugums saistīts ar to, ka cilvēkiem paliek arvien sliktāka karma, viņi to dzīves laikā neatstrādā un spiesti atkal pārdzimt. Proti, arvien mazāk ir tādu, kas nomirst un viss, dvēsele aizceļo tur, kur tai jāaizceļo. Tāds ir Kali Juga laikmets :(

Gadijumaa nav 12 dziiviibas dveeselei? (t)

Mari, varbūt 12, tiešām neatceros, bet pieļauju, ka Tev ir taisnība :D

Nē, dzīvju skaits nav noteikts.

Tad jau man ir baigi sliktā karma,jo es jau no kāda akmens laikmeta te plivinos. :D
Ak jā,esmu bijusi arī vīrietis ar kuplu ģimeni. :D :D :D

Beeeeeet,es,piemēram,nepiekrītu par chanely teikto,ka ir slikta karma,ok es nespēju izskaidrot kādēļ tik daudz cilvēku savairojas,bet,par pārdzimšanu,es uzskatu,ka tā notiek,jo nav kaut kas izdarīts līdz galam vai arī tiek uzticēti jauni uzdevumi konkrētai dvēselei.
Kopš pēdējā pasaules gala,nu vismaz tā,kas bija 2012 gadā ir sākusies jauna dzīve uz zemes. ;) Tad jau skatīsies kā būs.

Ticu pārdzimšanai. Neticu debesīm un ellei.

tb Paradīzei, nevis debesīm.

Ar katru gadu, katru paaudzi sliktās karmas procents pieaug. Cilvēkam būtu jāatnāk atpakaļ uz zemes atstrādāt to. A ko viņš dara? Atnāk un sastrādā vēl vairāk sliktās. Un tas jau arī ir tas, kas nav izdarīts līdz galam - nav atstrādāta karma. Tas ir vienīgais uzdevums.

Ticu reinkarnācijai, ka cilvēks piedzimst tāds kāds ir lai izpildītu savu šīs dzīves uzdevumu, vai pārvarēt bailes, vai būt spēcīgāka, gudrākam. Atdarīt iepriekšējās dzīres sliktos darbus, vai arī gūt labumu no iepriekšējās dzīves labiem darbiem. Piemēram kā man pateica cilvēki kas nodarbojas ar reinkarnācijai un ezotērikas piekopšanu, ka šai dzīvē es esmu piedzimusi kā palīgs, man dzīve būšot viegla un bez lielām dzīves problēmām, bet man tā kā jāpalīdz citām dvēselēm, ko ja tā padomā es vienmēr esmu darījusi, ka palīdzu cilvēkiem izmisumā, vai ar vienkārši palīdzu, ja man liekas ka viņi pieļaus kļūdu. Man kaut kā šī versija liekas viss patīkamākā, tāpēc izvēlos tai ticēt, protams nevar jau to pierādīt diemžēl.

Kaut kas jau pastāv. Nu tā it kā runā. :D Pa lielam visādām mistikām neticu, arī reinkarnācijai un karmai, jo, katrs pats ir savas dzīves noteicējs.

Tā gaisma tuneļa galā - smadzeņu mindfucks. Mirstot izdalās viela, kas rada halucinācijas.
Un tā kā Bībeles teorija par pasaules radīšanu ir zinātniski 100% apgāzta, tad arī elles un paradīzes nav. :D

Paldies, ka atbildējāt. Es vēl palauzīju galvu un it kā sapratu arī Chanely domu. Tātad piemērs, bija 5 cilvēki, kam jāatstrādā sava karma, to izdarījušiem, to dvēselēm būtu jāpamet šī Zeme, bet karmu tie neatstrādā un pārdzimst, paralēli tam dizmst arvien jaunas dvēsles(?) uz šī zemes un tā mēs te visi kopā dzīvojam?

Par iedomību - es neminēju, ka uzskatu mūs par vienīgi cilvilzāciju ;)

Mana mamma piedzīvoja klīnisko nāvi, arī teica, ka esot bijis ļoti patīkami tur. Bet tāpat, es ieturu nelielu, pavisam nelielu skepsi pret šo. :) Taču piekrītu bellakilla, ka jādzīvo kā krietnam cilvēkam neatkarīgi no visa.

Ticu Spirituality, kam ir daudzi uz zinātni balstīti izskaidrojumi. Saku ticēt, kad aizdomājos par to kā mūzika ietekmē manas emocijas un pēc tam, kad meditējot, pieredzēju ko WTF. Pati gant ajā vēl diži negribu iedziļināties, neesmu gatava.

http://en.wikipedia.org/wiki/Higher_consciousness

katrs pats ir savas dzīves noteicējs.

Saulīt, nav diemžel gan, vismaz ne tik lielā mērā, lai visus savu panākumus vai nelaimes norakstītu uz sevi vien. Mūsu dzīves lielā mērā ir citu cilvēku dzīvju rezultāts, sakritību rezultāts.

Paradīzei un ellei kā aprakstīts pasaku grāmatās noteikti neticu. Pieļauju, ka varētu notikt reinkarnācija vai kas tāds.
Bet vispār nelauzu galvu par lietam, kuras tāpat mums nav lemts uzzināt vai pierādīt.

Saulīt, nav diemžel gan, vismaz ne tik lielā mērā, lai visus savu panākumus vai nelaimes norakstītu uz sevi vien. Mūsu dzīves lielā mērā ir citu cilvēku dzīvju rezultāts, sakritību rezultāts

Kopumā jā, bet tomēr tu pats pieņem lēmumus un domā ar savu galvu. Es nevaru tavā vietā izlemt, ko tev šodien darīt. :D
Pārējais ir liktenis, lūk tam es ticu. Ir notikumi, kuriem jānotiek, bet tu ar savām izvēlēm vari ietekmēt, kad tie notiks un kāds būs rezultāts. Arī ņemot vērā tavu teikto par apkārtējo cilvēku izvēlēm.

neticu karmai, bet uzskatu, ka visām darbībām ir ''ēna'', ''atbalss'', ''pēcgarša''... - enerģija.


pēc nāves paliek vien vienīgi enerģija (kāds sauc to par dvēseli), tā plūst un atkal dzimst cilvēka veidolā..
(ja uz to saktās bezpersoniski, vispārīgi, bez ego, top skaidrāks)

Krītiņš Saujiņā +

+

Selene

Protams :) bet man kaut kā nedaudz vieglāk un intersantāk paliek paturot prātā, ka arī tā mana izvēle starp tiem diviem ceļiem tur ir tāpēc, ka kāds tos divus ceļus pirms manis ir uzbūvējis (ja tā tiešāk pielīdzina). Mēs varam izvēlēties, bet nevaram šīs izvēles iespējas īsti ietekmēt.

Patiesībā arī mūsu izvēle būs balstīta uz kaut ko, ko mēs nespējām ietekmē - bēŗnības notikumi, citi notikumi, kas ir izveidojuši mūs par to, kas esam. Bet tas aju ies par dziļu un beigu beigāša tkal nonāksim pie domas, ka nekam nav jēgas :D

Ja tā padomā, arī šim visam es neticētu, ja nebūtu satikusi pāŗis cilvēkus (respektīvi, ja ši cilvēki nebūtu devušies studēt tur, kur es, ja nebūtu atnākuši uz to pašu pasākumu, kur es, ja nebūtu pienākuši man klāt un iepazinušies). Ja šis nebūtu noticis, arī manas turpmākās izvēles un dzīves ceļš būtu cits, dienas būtu pavadītas savādāk.

Bika

Laikam par ko līdzīgu domājat. Neizzūdošo visuma enerģiju, kas esam arī mēs.