Viirietis pret sievieti - kursh kuru?

Man liekas ka jāpiekāpjas ir abiem. bet praksē man visās atiecībāš piekāpjas vīrietis.
es protu palūgt lai atmet smēķēšanu vai vel kaut ko. tas laikam tāpēc ka pēc horoskopa esmu jaunava :D

abi

Es arī par abiem! :)

Es domāju, ka abpusēji, citādi-tas, kurš rukā attiecībās-pārdegs, nebūs degvielas, lai tupinātu strādāt pie attiecībām.

vienozīmīgi abiem :)

Abi! :)

teorētiski abiem, praktiski... nu tur kā sanāk :)

Vados pēc principa ka visam jābūt tā kā es gribu. Ja nav - pasaule ir liela un sieviešu ir daudz. Savu vērtību zinu un apzinos. Ja tas var nosaukt par attiecībam bez kompromisiem tad tādas ir pat ļoti dzīvotspējīgas un veselas trīs vienlaicus.

Ā, un vēl-tas ir atkarīgs no konfliktiem, kas rodas. Ja vienam no partneriem ir saprātīgas prasības, pretenzijas, bet otram ir kādas sevišķas novirzes no normas- pārmērīga greizsirdība vai neadekvātas prasības-tad par to jāatbild pašam prasītājam.

Attiecības, kurās piekāpjas tikai viena puse, ir dzīvotspējīgas. Ir cilvēki, kuri paši izvēlas neko nedomāt un neko nepiedāvāt, viņiem nav īsti konkrētas vēlmes. Tādiem vieglāk ir piekāpties, nekā ņem grožus savās rokās. Tas nav arī slikti, jo cilvēks vnk tāds ir. Vēl variants ir tāds, ka abiem domas un vēlmes +/- sakrīt, tikai kkādos sīkos gadījumos un situācijās vienam jāpiekāpjas. Ja viņam tas nav grūti, tad kur problēma? :)

Svarīgi ir reizēm piekrist otram kad pašam šķiet ka taisnība 100% ir mana. Visbiežāk tas ir par nenozīmīgiem sīkumiem kad katrs aizstāv savu patiesību līdz pēdējam.
Ja nospiež savu ego un piekrīt otram, tad pēc 10 minūtēm viss ir atrisināts, pēc 30 jau ir aizmirsies par ko bija runa.
Ja pastāv uz savu tad var sanākt strīdēšanās vairāku stundu garumā.

Teoreetiski abiem, bet praktiski- atkariibaa no situaacijas.

Man kaut kaa peec noveerojumiem liekaas, ka sievietes vairaak censhaas mainiit viirieshus, nekaa viirieshi - sievietes. It iipashi tas paraadaas, uzsaakot kopdziivi vai tikko kaa peec lauliibu nosleegshanas, kad tiek izvilkts araa vesels saraksts ar lietaam, kuras viirietim buutu jaamaina. Vai taados gadiijumos, ja viirietis pats nekaadas pretenzijas neizvirza pret sievieti, vinjam buutu jaaiet uz kompromisiem vai jaapiekaapjaas visiem sievietes izvirziitajiem punktiem?

Nu, es attiecībās piekāpjos jautājumos, kas man nav tādi būtiski, tāpat arī draugs piekāpjas tajos jautājumos, kas viņu īsti nesatrauc. Ja es šovakar ļoti gribu ceptu lasi, bet viņš labprāt ēstu rīsus, vai nu taisam rīsus ar lasi vai es ēdu lasi, viņš rīsus, vai, sakarā ar to, ka es lasi gribu vairāk, nekā viņš rīsus, abi ēdam lasi. Tāpat arī par ikdienišķām situācijām - redzam, kuŗs ko vairāk grib, tad arī parasti piekāpjamies tam, kas vairāk grib.

Pārsvarā mums sanāk visu forši sarunāt un tos pat nevar nosaukt par kompromisiem.

Man šķiet, ka vīrietim ir jārūpējas, lai sieviete justos droši un stabili, gan emocionāli, gan materiāli. Bet sievietei jārūpējas, lai vīrietim būtu nevis miteklis, kur pārlaist nakti, bet Īstas Mājas - miera osta :)

Ja visu laiku kāds no partneriem piekāpsies, lai tikai otram viss tiktu, tad vai nu pēc mēneša, vai pēc gada, vai pēc 10 gadiem, visu pametīs ar smagu rūgtumu sirdī.

Tāds baigi filozofēšana jēdziens..
Kompromiss - atkarīgs kādā situācijā.
Varbūt pie katras miskastes iznešanas/trauku novākšanas/zeķu ielikšanas veļas grozā/utt arī nav jāsēžas pie apaļā galda un jālemj par kompromisu. Tad varbūt, kurš uztsājīgāks vai kuram apnīk arī izdara to lietu.
No otras puses jā - mazās ikdienas lietas pāraug lielajās. Nevajag ieslīgt galējībās..

Man šķiet, ka vairāk tā runāšana un kompromisa meklēšana ir jārada pie nopietnākas attiecību tēmām - kopszīve, bērni, attieksme pret kādu konrētu lietu vai situāciju, kas ietekmē attiecības.

Nez..te var tā gari un plaši diskutēt un spriest man liekas.

Kā ir mums? Jā, man reizēm sanāk pabikstīt par kaut kādām ikdienas situācijām.. Un tad man vīrs parasti saka (to viņš attiecina arī uz sevi) - kādu iemīlēji ar tādu jādzīvo:)

Bet es vēlreiz saku- nevajag ieslīgt galējības, kad katrs dara ko grib, pilnībā nerespektējot otru..
Nu attiecībās jābūt vienotībai un saskaņas, ka saka:D

Man kaut kā grūti to noformulēt, galvenais ir uzricēšanās vienam pret otru, cieņa un harmonija:)

Atvainojos par kļūdiņām - planšete pie vainas.

Un par attiecību uzturētājiem - man liekas, ka ļoti atkarīgs no cilvēkiem un attiecībām kā tādām.
Es piemēram zinu, ka man vajag skaidri pateikt, ka jūtos ne tā attiecības, ka prasās izrauties no rutīnas, utt. - jo viņš to var arī nenojaušot, kamēr es skaidrā tekstā nepateikšu. Un tad arī ir iniciatīva jau no viņa puses.

Abiem!

Manā pieredzē gandrīz vienmēr piekāpjas vīrietis, bet ne tāpēc, ka es to prasītu vai tiešām gribētu, bet tā vienkārši notiek.

Bet man tomēr šķiet, ka ne jau vienmēr kādam ir jāpiekāpjas un vajag to kompromisu, nav arī slikti katram palikt pie savām domām, sapratnes par lietām, tur jau tas skaistums, ka spēj mīlēt un pieņemt kaut ko, kas tev nemaz nav un nebūs saprotams. Nē, pat nevajag pieņemt, vienkārši zināt, ka tas otrs ir tāds un tāds, viņš domā par lietām tā, kā tev nekad nebūs saprotams, bet ir vienalga, jo kopā ir forši.

Var jau būt, ka tāpēc visas manas attiecības ir izgāzušās, bet man nešķiet, ka attiecības kaut kā īpaši jākopj, kamēr ir vēlme būt ar otru, tikmēr ir, un neuzskatu, ka kaut ko īpaši vajadzētu daŗit, lai attiecības ''koptu''.

Tas ir atkarīgs no pāra.. ir tādi, kam ir vienlīdzīgas attiecības, ir jau arī personības tipi, kam pēc rakstura ir vēlme pakļauties un otrādi - valdīt pār otru. Galvenais ir, lai abas puses ir apmierinātas. Ja tā nav, tad kaut kas nav kārtībā.