tabakas dūmi un grūtniecība

Patiesībā jau mans vīrietis nav tik slikts kā te pataisīts. Vnk sāp, ka neuzklausa un neizvērtē kas ir svarīgāks.. Mīlu viņu un ceru, ka attapsies, jo man tas patiešām ir svarīgi, lai ir kas samīļo un pasaka, ka viss būs labi. Lai parūpējas un atliek kādu ieradumu malā. Hormoni patiešām šoreiz nostrādāja un pamatīgi forumā sacepos, bet par laimi ne uz viņu. Ticu, ka sapratīs, ka tā nevar.. Tikai ceru, ka ātrāk, jo vajag topošo tēvu, kurš uztraucas nevis puišSli, kas iespītējas uz mazā veselības rēķina.

sievietei vajag arī sievišķīgu gudrību es pateiktu, ka es nekādā ziņā neatradīšos labprātīgi dūmu ietekmē, tāpēc uz to vakaru došos prom, kā teica pie draudzenes teiksim. Iepriekš sagatavotu pirms ciemiņiem kādu ciennastu, lai puisim šajā jautājumā nebūtu uzreiz sliktu asociāciju. Un nākamreiz kad kādu aicinās uz ciemos jau nebūtu uzreiz noraidoša attieksme pret tevi iepriekšējā skandāla dēļ, jo nākamreiz viņš visdrīzāk izturēsies saprotoši un ciemiņus jāuzņem pienācīgi, lai kādi!
Un nekad neaizmirstat ka vīrietis ir pirmajā vietā, pēc tam bērni. Jo sievietei, kura dzīvo nelaimīgi ar vīru vienozīmīgi slikti ietekmēs bērnu, lai kā mīlētu, jo arī pārāk liela mīlestība kaitē. Pirmajā vietā vienmēr vīrietis.

Es neesmu straujas dabas un uzreiz nemestos kašķī, tāpēc es nonāktu pie šada risinājuma un tikai tad runātu ar vīrieti.

Vīrietis ir pieaudzis cilvēks, kas pats atbild par savu rīcību. Nav ap tādu jāauklējās un jāaudzina. Protams, tikai sieviete ir tā, kam jāpiekāpjās attiecībās, par visu jāpadomā, u.t.t. Bet tad kad , nedod dievs, bērns piedzims ar astmu, vai kādu smagāku plaušu komplikāciju, vainīga vienmēr paliks sieviete, nevis vīrietis, jo nenosargāja.
Bērni ir mazi un neaizsargāti, nesaprotu, kā viņu vispār var nostādīt kaut kādā otrajā plānā, kad līdz pusaudžu vecumam to bērnu vispār ir jāsargā vairāk kā pašai sevi. Un kur nu vēl grūtniecības laikā, kad veidojas visi bērna orgāni, pilnīgi viss.
Šeit laikam derēs manas vecmammas teiciens, ka dažas labas ir gatavas vecim kājas mazgāt un pēc tam vēl to ūdeni kā no svētavota izdzert.

Patiesībā jau mans vīrietis nav tik slikts kā te pataisīts. Vnk sāp, ka neuzklausa un neizvērtē kas ir svarīgāks.. Mīlu viņu un ceru, ka attapsies, jo man tas patiešām ir svarīgi, lai ir kas samīļo un pasaka, ka viss būs labi. Lai parūpējas un atliek kādu ieradumu malā. Hormoni patiešām šoreiz nostrādāja un pamatīgi forumā sacepos, bet par laimi ne uz viņu. Ticu, ka sapratīs, ka tā nevar.. Tikai ceru, ka ātrāk, jo vajag topošo tēvu, kurš uztraucas nevis puišSli, kas iespītējas uz mazā veselības rēķina.

Ja to neizrunaasi, var arii nesaprast. Dazji cilveeki vienkaarshi neaizdomaajaas liidz taadaam lietaam. Taa kaa tu esi apziniigaaka un vairaak zinosha shai jautaajumaa, tad arii izskaidro vinjam taas lietas un ieteiktu izrunaaties un izveidot gjimenee noteikumus par kompromisiem. Pastaasti par to, ka tev arii ir jaaskjiraas no vecajiem paradumiem deelj gaidaamaa mazaa un ka tas nav tik negatiivi kaa izskataas, jo to vietaa izveidosies jauni un tikpat patiikami paradumi, kuri atbildiis gjimenei ar beerninju. Noteikti neljauj vinjam tikt sho reizi cauri sveikaa bez izmainjaam, jo naakotnee buus veel daudzas jo daudzas lietas, kas buus jaaizmaina, lai mazais vareetu augt vesels un laimiigs. Vinjam ir laiciigi jaapierod pie domas, ka nebuus taa, kaa agraak. Buutu labi dziivi jau tagad pamazaam izmainiit, lai pie beerna ienaakshanas nebuutu vinjam shoks un liels, ietiepiigs breeciens - es neko negribu mainiit, man ir labi taapat! Var arii nodereet kaadi kursi paariem, kuri gaida beerninju.

194, manuprāt, Tu nesaprati to domu par bērniem un vīrieti pirmajā vietā. Nav jau runa par to, ka nevajag sargāt un mīlēt savus bērnus, bet vajag ucināties ap vīrieti.

Vīrietis ir pieaudzis cilvēks, kas pats atbild par savu rīcību. Nav ap tādu jāauklējās un jāaudzina. Protams, tikai sieviete ir tā, kam jāpiekāpjās attiecībās, par visu jāpadomā, u.t.t. Bet tad kad , nedod dievs, bērns piedzims ar astmu, vai kādu smagāku plaušu komplikāciju, vainīga vienmēr paliks sieviete, nevis vīrietis, jo nenosargāja.
Bērni ir mazi un neaizsargāti, nesaprotu, kā viņu vispār var nostādīt kaut kādā otrajā plānā, kad līdz pusaudžu vecumam to bērnu vispār ir jāsargā vairāk kā pašai sevi. Un kur nu vēl grūtniecības laikā, kad veidojas visi bērna orgāni, pilnīgi viss.
Šeit laikam derēs manas vecmammas teiciens, ka dažas labas ir gatavas vecim kājas mazgāt un pēc tam vēl to ūdeni kā no svētavota izdzert

Ko nozīmē pieaudzis cilvēks? Attiecības ir nemitīgs darbs, ja negrib to vienkārši padarīt par pieradumu vienam pie otra, domā ka sameklēji mīļoto cilvēku aprecējies, gaidi bērnu un tagad visa tava dzīve ir nokārtota. Autore droši vien pirmais bērns, cik viņiem tagad gadi ir? kādi 24 - 27 minu. Cilvēks ir pieaudzis šajā vecumā un tagad atlikušo mūžu nemainīsies? Viss mainās, un jātur līdzsvars, vienreiz tu piekāpsies, nākamreiz viņš piekāpsies un viss būs kārtībā. Parādi ka tev viņš ir svarīgs un viņš tev to parādīs, bet nedrīkst, protams, zaudēt cieņu. Tāpēc autorei nav jāsēž dūmu mutulī un jāsmaida. Bet kaut kāds kara stāvoklis starp abām pusēm arī ir absurds. Viņi tagad ir ģimene ar lielu atbildību un protams sieviete ir mātišķāka un vairāk norūpējusies, varbūt vīrietis vēl nespēj aptvert kas būs pēc tiem 9 mēnešiem un varbūt pat baidās ka sieva tagad paliks zem tupeles un viņš zaudēs savu neatkarību. Tur ir tā sievišķā gudrība. Sieviete savu vīrieti var pacelt debesīs un viņa var arī viņu sagraut. Es atceros te pasen diskusiju kur sieviete stāstīja, ka viņa bija tik pārņemta ar savu bērnu, ka zaudēja sava vīrieša mīlestību un to tikai saprata, kad viņam viņa bija kļuvusi par vienaldzīgu cilvēku. Un saprata to ļoti vēlu un meklēja šeit padomu, nezinu kā beidzās. Jā sieviete iznēsā bērnu tos deviņus mēnešus, bet tālāk rūpēšanās un audzināšana notiek kopā. Jau sākumā vīrietim ir jāļauj iesaistīties rūpēs par bērnu, kaut pamperus jāļauj mainīt, lai sajūt to atbildību un ģimenes darbu. Savādāk bērns piedzims, jā pirmais bērns tāds brīnums viss ar tevi notiks pirmo reizi ucināsies lutināsi, neredzēsi pasauli apkārt, iedzīvosies depresijā. Pie otrā bērna sāksi domāt, kā tas nākas ka redz mīļotais pat bērnu nepaauklē visu daru es. Es tā cietēja. Viņam nekādas atbildības un t.t.

Un par to kāju mazgāšanu arī stulbums, nevajag ieslīgt galējībās. Jo tu kaut kā saāsināti šķiet to visu uztver. Pat ideālākajām ģimenēm ir problēmas, vienkārši viņi māk tās risināt, nevis ielaiž un tad acis bola un šausminās.

Kāds tam vispār sakars? Pēc tevis rakstītā izskatās, ka sieviete ir tā, kam jāveic šis attiecību darbs un vīrietis ir tas, kuram var atļaut kādu reizi pamperu nomainīt un paspēlēties ar mazuli, bet visu pārējo, jeb attiecību veidošana ir jāpilda sievietei.
Es saprastu, ja autore prasītu kā aizliegt vīrietim pasēdēšanas un kā piesiet viņu pie sevis, bet šeit jau minēja, ka neko neiebilstu, ja izvēlētos kāda cita drauga mājas, vai aliņus, kas neko nenodara ne bērnam, ne viņai pašai galugalā. Bet situācija ir tāda, ka vīrietis ir skaidri un gaiši sevi nostādījis pāri visiem ar savu paziņojumu par to, ka viņš pats neko mainīt netaisās. Es to uztveru ar zemtekstu, vai nu pieņemt visus viņa izgājienus (un šeit neiet runa tikai par vienu vakaru, bet arī ienākšanu uzpīpēt darba pusdienlaikā bez jebkāda brīdinājuma) vai arī lasies.
Nu un ko. Vienreiz sataisīs maizītes, sagadīs ar smaidu un atplestām rokām, pati aizlasīsies kaut kur, un vīrietis to sāks uztvert kā normu, ka viņai nekas nav pretī un tagad droši var vest ko vien vēlās mājās un darīt ko vien vēlas.

Un es ļoti labi zinu, ka pat aiztaisot durvis, dūmi izplatās pa visu dzīvokli. Nesmēķējošam cilvēkam tā smaka var būt nepanesama, pat ja tā ir kaut kāda smaržīgā tabaka.

Kur šeit paliek abpusēja cieņa un vīrieša vēlme veidot un uzturēt harmoniskas attiecības, kas būtu kā morāli, tā fiziski labvēlīgas abām pusēm?

Un nē, nekad neesmu uzskatījusi, ka attiecībās pienāk tāds posms, kad visu var atstāt pašplūsmā un tas būtu labu attiecību pamats. Bet, arī ļoti labi zinu, ka ne vienmēr šī, tevis pieminētā sieviešu gudrība, nostrādā tā, kā sieviete to saplānojusi. Jeb, vienreiz noklusēt, izlikties, ka viss kārtībā un viņš pats sapratīs, ka kaut kas tomēr nav kārtībā.
Tieši otrādāt, parādot ka viss ir jauki, smaidot, vīrietis to tā arī uztvers, un necentīsies tur meklēt nekādus zemtekstus un nedomās par to, ka varbūt tomēr zem tā smaida kaut kas slēpjās.

194, manuprāt, Tu nesaprati to domu par bērniem un vīrieti pirmajā vietā. Nav jau runa par to, ka nevajag sargāt un mīlēt savus bērnus, bet vajag ucināties ap vīrieti.

Tu nesaprati domu :D Ne ap vienu nav ka ap zīdaini jaucinas, bet domai piekrītu-sakuma ir divi sieviete un vīŗietis, tikai tad bērni. Un ir primārām jābūt šīm attiecibām. Bet ucinaties ....piedo :D :D :D

Piedod, bet man liekas,ka grūtniecības pirmais mēnesis ir pārāk nenopietni...Protams,citas jau varbūt ieraugot 2 strīpiņas sāk meklēt ratus un gultiņu bēbim, bet...nu labi, neko neteikšu.
Citas te ieteica, lai pasaki draugiem, ka esi stāvoklī - jopcik, tiešām jūs pirmajā mēnesī visai pasaulei kladzinātu apkārt? Es sapratu kādā ceturtajā varētu sākt teikt draugiem,bet ne jau pirmajā. Varbūt tad uzreiz nākamajā dienā pēc seksa bez izsargāšanās pateikt visiem draugiem?

Piedod, bet man liekas,ka grūtniecības pirmais mēnesis ir pārāk nenopietni..

Cerisei acīmredzot nav bērnu! Ja grūtniecību neuztver nopietni, tad kāda jēga vispār radīt bērnus?

Cerise, tieši pirmie mēneši ir tie svaīgaki, to pat katrs ābečnieks zina. Un, kāpēc, lai pirmais mēnesis būtu izņēmums?
Pirmajās 2 nedēļās bērniņam īsti neko nevar nodarīt, bet sākot ar pirmo mēnesi, jāsāk sevi uzmanīt, un ja meitenei ir 4 nedēļas, tas ir pirmais mēnesis, vēl pēc vienas vai divām nedēļām sāksies grūtnieču nelabumi, tad tu arī teiksi, ka tas nekas nav, ka droši var smēķēt un visu citu darīt???

Tu nesaprati domu Ne ap vienu nav ka ap zīdaini jaucinas, bet domai piekrītu-sakuma ir divi sieviete un vīŗietis, tikai tad bērni. Un ir primārām jābūt šīm attiecibām. Bet ucinaties ....piedo

Man atkal šķiet, ka Tu neko nesaprati :D Es nerakstīju, ka jāucinās ap vīrieti. Bet doma tā pati - primārām jābūt attiecībām...

Ja vīrietis negrib mainīt savus ieradumus (ja izskan tāda frāze), man tas izklausās pēc: es neesmu gatavs bērnam. Jo bērns taču maina cilvēku dzīvi par 180 grādiem, vai tad nē?

Un nestāsti, ka pēc vēdināšanas smird tā, ka nu tikai. Muļķības. 30 min izvēdini un viss!

man šķiet, ka tās , kas šo vīrieti aizstāv, pašas, lielākoties, pīpē. es neesmu grūtniece, bet man tāpat vienmēr ļoti slikti kļūst, kad kāds pīpē, vai pat garām uz ielas paiet pīpēdams. Arī ja nepīpēdams, uzreiz jūtu, ka ir pīpmanis, jo tā smaka nav dabūjama ārā arī pēc 30 minūtēm. Tā tikai jums, kas pīpē, šķiet, ka nekas nesmird.

Esmu smēķētāja. Bet vienalga uzskatu, ka vīrietis ir riktīgs tirliņš, piedodiet. Lai rīko savus pīpes tusiņus pie kāda no čaļiem. Pārsteidz šitāda "vīriešu" attieksme.

Jūt, jūt to smaku. Man draugs smēkē ikdienā un vis var just arī pēc stundas. Un nesmēķē nekādus lētos krievu sūdus,kas jau smird pa gabalu.
Bet, piemēram, tajā pašā laikā - es ja uzsmēķēju, tad pēc kādas h eju pie mammas (viņa nezin,ka es smēķēju un noteikti nopērtu mani), bet nekad neko nav saodusi.

Ūdenspīpes dūmi ir kaitīgāki kā cigarešu dūmi.

Atcerējos tādu gadījumu - man bija šefs, kas pīpēja, bet pārējais kolektīvs nepīpēja. Un bija tik riebīga sajūta, ka tā cigarešu smaka bija iesūkusies pat virsdrēbēs, ka mums, pārējām darbiniecēm, mājās vīri un omītes bažīgi sāka jautāt, vai esam sākušas pīpēt. Un tas viss, tikai no uzturēšanās vienā telpā ar pīpmani.

Ciskudrilli,
paturi prata, ka jums abiem ta ir jauna pieredze, tu esi tikai pirmo menesi stavokli un ari tavam draugam tas ir pirmo reizi. Viss nav tik dramatiski. Tev hormoni iet pa gaisu. Virietis ari vel nav isti sapratis, ko nozime gaidit mazuli.
Esi mieriga un nestreso. Ar virieti ari ir jaruna, vinam tas viss ir jauns tapat ka tev. Bus labi:)

Meitenes, biju aizmirsusi aiztaisīt diskusiju ciet, ejot ārā. Draugs izlasīja un tikai tad saprata kādu ļaunumu tas var nodarīt. Atvainojās un apsolija, ka vairs neko tādu nedarīs man blakus. Katrā ziņā gan jau kādreiz piedāvāšu nebūt mājās pa nakti, lai jau pasēž ar draugiem. :)
Bet nu aiziet pastaigāties nav tas variants, jo arī atnākot 2h pēctam patiešām SMIRD.
Jūtu, ka viņam ir grūti tā uzreiz pierast pie domas, ka mūsu dzīvē nebūsim mēs divi vien, bet arī trešais, par kuru jārūpējas krietni vairāk.