Sveikas.
Paskatīju diskusijas, ka neesmu vienīgā ar tādu sāpi kā - draugs pavada pārāk daudz laika ar saviem draugiem. Neliels manas situācijas izklasts - dzīvojam kopā jau 7 mēnešus. No sākuma tik daudz laiks cik man gribējās tika pavadīts ar mani, pats to visu laiku ierosināja.
Taču kopš dzīvojam kopā nepārtraukti pavada laiku ar draugiem. No rīta līdz vakaram plkst 12 vai vēlāk, nav mājās. Protams, neaizliedzu neko, draugu viņam daudz, visi sēž savā man cave un dara sazina ko.
Ir bijuši strīdi par to. Solīja laboties, pats atzina savas kļūdas. Vienu brīdi likās pavisam sabalansēti pavadījām kopā laiku ar viņu un viņš ar draugiem.
Vienreiz pēc garas vientuļas dienas sastrīdējāmies par to atkal un viņš pateica, ka mēs taču vakar bijām kopā. Tas bija 3,4h uz dīvāna kopā pasēdējām... Tas ir praktiski viss ko darām kopā, kad esam kopā. Kad es saku, ka gribu kko darīt, viņš uzstāj, lai pati izdomāju, jo man redz nekas nekad nepatīk. (Ja vien būtu kas kādreiz piedāvāts).
Un ja uzskatāt, ka tas pāries, tad nekas nemainās un šķiet, ka paliek ar vien trakāk.
Zinu, ka viņš ir maksimāls attention whore, bet katru reizi dievojas, ka grib būt ar mani un nekad mani nepametīs un pārdzīvo visu.
Tikai pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.... Lai arī cik ļoti sāpīgi tas būtu, sāku jau apsvērt visu izbeigt, izbeigt cīņu par pirmo vietu. Jūtos, ka viņš uztver mani kā māti, kurai vienalga cikos atnāk, kritīšu pie kājam tik par to vien, ka pārnācis mājās.
Kopumājau ļoti labi pret mani izturas, bet...
Cik cerīga/bezcerīga ir situācija, kā Jums liekas?
14
