Bīstami tipi-vai esat tādus satiksušas?

Jā, vienreiz piesējās gandrīz tukšā trolejbusā 2 gab. Piedzērušies, sāka krieviski runāt ar mani un sēsties blakus, man tādos brīžos bailes nenostrādā, nostrādā niknums - es vēl viņiem uzbraucu par to, ka nerunā latviski, lai liek mierā. Tad viņi sacepās par to, ka esmu naciste un sāka par valodas jautājumiem dusmoties, bet jau vairāk savā nodabā savā starpā par to visādas piezīmes izsakot, nevis konkrēti man adresētas. Un nākamajā pieturā, par laimi, izkāpa. Toties iekāpa daudz citu cilvēku, tostarp viens vīrietis, kurš savu cigareti turpināja pīpēt arī salonā. Pīpēja, pīpēja, neviens neko neaizrādīja. Pēkšņi piecēlās viens cits urla (sporta bikses, lakādas kurpes un žakete), ne vārda neteikdams, piegāja klāt urlam-pīpmanim un iezvēla ar dūri pa degunu tā, ka tas nokrita gar zemi. Par to, ka pīpē salonā. Aizgāja, apsēdās atpakaļ. Tas, kam iesita, nākamajā pieturā izkāpa. :D

Jā, man pat starppilsētu autobusā ir gadījies, ka viens idiots piekasās. Bija viņš labi iedzēris. Runāja ar mani, bet es neko nereaģēju, kamēr šis man piesēdās blakus. Ātri satvēra manu roku un nelaida vaļā. Es rāvu ārā, bet šis vēl lielāku agresiju izrādīja. Vēl man pārmeta, ka es latviski runāju, nevis krieviski. Savu dvingu tik pūta man sejā. Beigās neizturēju un iemaucu viņam pa seju, lai tinās, ja nē-saukšu šoferi un viss. Diezgan patukšs autobuss bija, bet tie cilvēki,kas visu redzēja, nemaz necentās palīdzēt, lai gan redzēja, ka ar viņu neesmu nekādos draugos un mani burtiski aizskar - morāli un fiziski.

Vēl bija reize, ka man piesēdās blakus čigāns. Un burtiski no biksēm izvilka savu desu un masturbēja. Es to pamanīju tikai tad, kad logā iespīdēja saule un es ieraudzīju atspulgu. Bāc, autobuss bija pilns, sānos sēdēja cilvēki, bet arī - neko!

tie cilvēki,kas visu redzēja, nemaz necentās palīdzēt, lai gan redzēja, ka ar viņu neesmu nekādos draugos

Man līdzīgi bija vilcienā. Viens krievs neatlaidīgi piesējās. Viņi bija divi, lamājās pa visu vagonu, apsaukāja visus. Viens no viņiem ļoti gribēja ar mani iepazīties. Apkārtējie cilvēki tikai palūrēja uz to kas notiek bet neko. Un kad vilcienam iebraucot Rīgā es paliku vagonā stāvēt pie biļešu kontroles, visi kāpjot ārā uz mani uzkrītoši skatījās. Man bija bail kāpt ārā, ja nu tie divi tipi mani tur gaidītu pie vilciena. Tad nu izkāpu pati pēdējā. Tajā dienā gandrīz visi vīrieši man šķita aizdomīgi un pēc iespējas ātrāk gribēju tikt mājās.
Mani secinājumi - palīdzību no citiem nav ko gaidīt. Kaut kā pašai jāmēģina tikt galā.

Tāpēc man nepatīk sabiedriskais transports :D Man bija līdzīgs atgadījums kā Murrra ar čigānu. Tikai nebija čigāns. Es braucu vilcienā. Dikti gribējās gulēt, tapēc aizvēru acis un dzirdu šis riktīgi kaut ko ņemās. Atveru acis un esmu šokā uzreiz bļāvu lai vācas prom. Šis piecēlās teca: es atvainojos. un mierīgi izgāja no vagona.

Tas ir skumji apzināties to, ka nevar paļauties uz apkārtējiem cilvēkiem. Katrs domā tikai par sevi un baidās palīdzēt citiem. Es nesaku, ka katrai vājai sievietītei jāmetas aizstāvēt, bet nu, piemēram,vesels autobuss jau var stāties pretī vienam loham.

mūsu māja ir divas "točkas" takā te tādi tipiņi uzturas bieži :@ pašai gan neviens nav tā īsti piesējies, bet katru trešo dienu te notiek kautiņi kur viens otram paurus šķaida pat ar akmeņiem, policija vispār vairs neko nedara, atbrauc, paskatās ka atkal tie paši un aizbrauc!
vienreiz gāju ar bērnu mājās un domāju kā lai tiek garām tā lai mums kādu neuzmet virsū!
ā un vel vienu dienu viens tipiņš kko bij salietojies un kā es uz viņu pastos, tā dejo un tur gorās,domāju labi tagat viņš dejo, bet ja nu viņam pēkšņi aiziet ciet? :o
jā un nedzīvoju es nekādā kriminālā nostūrī, bet savas pilsētas centrā!

Spīdola tu ar 15 trolejbusu braukā? :D

To, ka apkārtējie nekko nedara, to es zinu. It sevišķi es runāju par vīriešiem - pat acis nepaceļ vai arī stāv it kā neko nemana. Paldies par jūsu komentāriem. Raxtu, jo man gadījās uzskriet tādiem narkomāniem kāpņu telpā - man paveicās, jo tie bija pārāk apdulluši, bet ja nu nākamreiz nepaveicas? Pat nezinu kā rīkoties. Elektrošoku nēsāt kabatādrīkst? Tas vispār ir legāli? :(

kiky - ļoti labi tevi saprotu. Pie mūsu mājas tādi tipi ir arī bieži. Es pie tam esmu no tām pavisam bailīgajām...

Iena, jā, diemžēl. :D

ā vēl bij gadījums, kad masīca brauca ar vilcienu uz mājām Rīgā un viņai no vilciena sekoja viens vīrietis kas viņu saķera, piespieda pie sētas sāka plēst drēbes un žņaugt, mašīnas brauca garām un neviena neapstājās, ok varbūt bail apstāties palīdzēt, bet nu policiju izsaukt arī grūti?

Toties vienreiz pilnā un piebāztā 15.trolejbusā man no kabatas izvilka mobīlo telefonu. Biju nopirkusi pavisam nesen! Es klausījos mūziku austiņās un tā arī sapratu, ka kaut kas nav - mūzika pārstāja skanēt. Skatos atpakaļ - viens vīrietis, kas tikko aiz manis stāvēja, baigi aizdomīgi runā pa savu telefonu. Pamanīja, ka es uz šo skatos, sāk man krieviski teikt, ka tikko čigāns viens manu telefonu izvilka un aizbēga. Es nenoticēju, protams, jo nebija tur neviena čigāna. Sāku uzstājīgi teikt viņam, lai atdod telefonu, ieķēros pat apkaklē. Tas noteikti izskatījās komiski. :D Bet, par laimi, man to ilgi nevajadzēja darīt, jo šo gadījumu uzķēra kaut kādi krievu puiši, saķēra viņu un palūdza šoferim nevērt durvis vaļā, kamēr telefonu neatdos. Nu tad beigās ņēma un tomēr atdeva. :D

elektrošoku drīkst lietot un nēsāt līdzi - tas ir pašaizsardzības līdzeklis, tāpat ka baloniņš

Es atceros, kad man bija kādi 15 gadi, nācu mājās ap 5 rītā gar tādu diezgan plašu, atklātu lauku. Pretī velkas 2 tipi. Apdzērušies, vai apnarkojušies īsti nezinu, pagāju garām - viens saka, lai stāvu, šis iepazīties gribot. Jēziņ kā es nesu kājas par pleciem, es laikam nekad dzīvē neesmu skrējusi tik ātri pirms tā, un arī pēc šī notikuma. Noskrēju kādus 200 m, skatos šis arī jož pakaļ un bļauj "dogonju, ubju". Un te man neskatoties uz 5. ātrumu pārnesumkārbu, ieslēdzās arī 6. :D Vēl pēc 300-400 m ieraudzīju un ieskrēju kaut kādā laimētavā, un tikai tad atskatījos, ka neviena vairs nav. Kasieris palīdzēja izsaukt taksi, iesēdināja mani un pārjautāja vai nevajag izsaukt policiju.
Pēc tā notikuma man vienmēr somā ir salokamais nazis. Ak jā, un pēc šī 3 gadus gāju trenēties kikboksā :D

Man arī bija laiks, kad braucu ar 15.trolejbusu regulāri, jo strādāju Azurā. Vasarā ap 22.00 gāju uz pieturu un pieturā kaut kāds bomzis man kaut ko teica, nevarēja saprast ko. Nepievērsu uzmanību, tad, kāpu iekšā tollī un viņš man tā kārtīgi iegrābās dibenā. Es biju tādā šokā un man bija pretīgi un bail un viss kopā. Fuj.

Vienreiz bīstamais tipiņš man uzbruka - mēģināja apzagt. Neuzskatu sevi ne par kādu stiprinieci un pašaizsardzības paņēmienus ar nezinu, bet tajā brīdī adernalīna līmenis dara savu un veiksmīgi tiku galā ar viņu.

iepriekšējā dzīvesvietā man pirmajā stāvā bija točka kādu laiku, un tā kā es dzīvoju pāris stāvus augstāk, ik pa laikam sanāca visādi nepatīkami gadījumi. gan adulluši nariki, gan guļoši piedzērušies šķērsām pa trepēm... riebīgi.

vistrakākais bija, kad viens nenormālais laikam nebija labu servisu točkā dabūjis, es tieši nācu pa durvīm iekšā, kad šis man tešas virsū kaut ko rupji krieviski aurodams un vicina rokas, skrēja pakaļ pa ielu, pēc tam iegāja atpakaļ kāpņutelpā un turpināja tur ārdīties :) nu kā lai es mājās tieku, ja nu viņam nazis vai salietojies, saucu municipāļus, lai iet un savāc. viņi mūsu maju jau pazina :)

un es dzīvoju pašā Rīgas Centrā, nevis maskačkā...

Man bija tāds mazliet bailīgs gadījums sestdienas naktī. Nācu ap kādiem 5iem mājās, redzu, uz kāpnēm sēž puspazīstams kadrs, mēģina piecelties un nevar, jo ir vienkārši totālā reibumā. Ārā mīnusiņi, bišķi kaut kas birdinās no gaisa, nodomāju, ka nevaru cilvēku te tā atstāt. Iela tukša. Es viņam prasu - Tev palīdzēt piecelties? Jā, vajagot. Elšot un pūšot uzstirkāju to teju divmetrīgo Eifeļtorni kājās un sapratu, ka viņš bez mana atbalsta vispār nevar nostāvēt. Jāsēdina atpakaļ, lai nenokrīt un uz betona nepārsit galvu. Nu tad sākās tāds savdabīgs tango, jo viņš kategoriski iebilda pret apsēšanos un nelaidās no manis vaļā. :D Kad nu veiksmīgi viņu tomēr apsēdināju, savācu somu un parpalas, šis bija pats uzstirkājies kājās un sāka līst virsū ar savu lācīgo, aizdzerto rumpi. Pateicu, lai atšujas un aizrikšoju kā stirna uz mājām. Bija neomulīgi.

mau5 - tieši tā.

Man ir pat bail ziņot, jo ja nu viņi izskaitļo, ka tā esmu es?

Esmu pamatīga diegabikse :(

Man diemzel vairaki sadi gadiijumi ir bijusi. Laikam tadelj, ka vienmer parak ljoti sadomajos,lidz ar to sadus tipus ari energjiski pievelku.

Reiz braucam ar meitenem vilciena un pieturaa Ogre viens tips staveja uz perona tiesi pie loga,pie kura sedejam mes. Vins peksni izvilka pistoli un pacela gaisa, meitenes iekliedzas, es paskatiijos uz to pistoli un pietupamies visas,tad vilciens saka braukt talak. Fuj.

Nesen staigaju pa tirdzinju netalu no majam un kaut kads pretigs cigans vai indietis kaut ko man piesejas,viens virietis to ieraudzija un teica,lai sis tik staiga talak, bet tas sastresojas un kaut ko vel teica, tad uzspljava tam nabaga virietim,kurs mani aizstaveja.

Sestdien braucu ar nakts autobusu majas un man jakapj pasa pedeja pietura ara. Izkapju un mierigi soljoju uz majam, ieraugu divus ciganus,kuri vienkarsi stav. Fuj,ka nobijos. Es dzivoju loti laba zona, seit cigani nav pierasti + bija nakts un neviena cilveka, bet viss laimigi.
Seit vispar loti daudz so tumso cilveku, man no vinjiem automatiski bail, laikam esmu kaut kas uz rasistisko pusi. Ta jau nevar, bet nu tomer iespaids par siem rumaniem, indiesiem nav labakais, jo vinji loti biezi seit dzer un uzmacas sievietem.