Draudzīgs cilvēks...

Draudzīgs cilvēks nebaidīsies kontaktēties ar cilvēkiem, vienmēr apvaicāsies kā iet un uzdos visādus jautājumus un atminēsies kādu no iepriekšējām minētām lietām. Draudzīgs cilvēks nebaidīsies pazvanīt nesen iepazītam paziņam pavaicāt kādu padomu vai piedāvāt satikšanos.

Man ir tieši tāpat kā autorei, kaut kā nesanāk tas kontakts, negribas vairs uzticēties nevienai, jo ir pievilušas daudzas.

Nu jā. Laikam man jāsāk saņemties un tiešām nebaidīties no kontaktēšanās. Un arī no tā, ka kāds varētu aprunāt, jo par cik visu laiku esmu viena, sliktāk nebūs. :D

Paldies, Chocoloco! :)

Es neesmu draudzīgs cilvēks. Ar saviem tuvākājiem draugiem esmu iepazinusies vai nu bērnībā sētā vai skolās, kurās esmu mācījusies, kas vienkārši ir tāpēc, ka ir pavadīts ilgs laiks kopā, daudz kas kopā piedzīvots un esam ļoti satuvinājušies, satuvinājušies kā ģimene.

Es nekad neesmu speciāli tiekusies pēc cilvēkiem, lai satuvinātos ar viņiem, tas vienkārši ir noticis dabiskā ceļā.

Manuprāt, draudzība ir kā mīlestība, diezgan liela loma liktenim un vai nu ir vai nav

ES arī dažreiz apmekleju tādus pagarus kursus ,gribētos tajos iegut draugu kādu ,bet nu nesanak tadas attieicibas izveidot .... Kapēc ?

Esmu draudzīga, bet tajā pašai laikā arī neesmu draudzīga :D Piemēram, nespēju uzsmaidīt un iesaistīties sarunā ar kādu, kas man nepatīk.

es labāk gribētu teikt, ka esmu komunikabls, ne draudzīgs cilvēks. man patīk draudzēties, diezgan lielā izlases veidā. + es praktiski NEKAD neuzbāžos. tomēr tās draudzības, kuras esmu vēlējusies, pagaidām arī esmu ieguvusi. ja tā padomā, jocīgi tomēr, jo pati nekad nesperu nekādus tur "draudzīgos" soļus. laikam neapzināti meklēju radniecīgas dvēseles un tad tas kaut kā organiski notiek.

laikam daudz nepalīdzēju ar savu atbildi. :D

Es arī agrāk draudzējos izlases veidā. Bet es tiešām biju tāda, ka izlasīju no klases tikai 1 draudzeni, kura būtu mana 'labākā draudzene', un tad mēs draudzējāmies. :D Līdz sanāca, ka mani uzmeta. Un tā es tagad kādu laiciņu klaiņoju viena pa šo pasauli. :D

Anastasija, tas ir tikai pluss, un tev, protams, ir ļoti paveicies! :)

Es arī īpaši neprotu draudzēties. Laikam bail ka pateikšu ko ne tā vai nesapratīs mani. Tāpēc laiku pavadu strādājot vai ar draugu..
Droši vien jau ja ļoti gribētu tad izdotos pat daudz draudzeņu atrast, bet vai tas ir vajadzīgs..

Draudzīgs un komunikabls ir divas dažādas lietas.
Ja cilvēks ir draudzīgs, tad tas nenozīmē, ka viņš ir komunikabls un drošs, viņš var draudzēties, piemēram, ar cilvēkiem, kuri viņam nāk klāt un "piedāvā draudzēties".

Tas, ka no skolas laikiem nav draudzeņu, tas varbūt nozīmē, ka intereses ir bijušas dažādas, ar varu jau nevar noturēt to draudzību.

Es pati esmu gan draudzīga, gan komunikabla, bet man arī nav vairs draudzeņu ne no pamatskolas, ne no vidusskolas. Visas ir augstskolas laikā un darba dzīvē, un cosmo dzīve :D sastaptas, jo ar vecajām nav vairs, par ko runāt. tā nu tas ir...

un vēl...draudzība ir jākopj.

Nu jā, ja man būtu draugs, tad es laikam nejustos tik viena :) Draugs pat ir vēl labāk nekā labākā draudzene, saprotamu iemeslu dēļ :D

Es vispār nespēju iedomāties savu dzīvi bez savām draudzenēm / draugiem..
Manuprāt, lai iepazītos un iegūtu paziņas, ir svarīgi būt atvērtai, smaidīgai, komunikablai.. Bet lai iegūru draugus, ar to nepietiek. Draudzību veido kaut kāds klikšķis, kopīgi piedzīvojumi, humora izjūta un tādas netveramas lietas, kuras nav iespējams ieplānot vai uzspēlēt.

Piparene - Ļoti labi pateici! :)

Zakjis*, paldies, būs par ko padomāt! :)

jā, es piekrītu Zakjim par paziņām un draugiem. arī manā dzīvē ir cilvēki, kuri vienmēr būs paziņas - un tas nav slikti, tas vienkārši tā ir.

Par sevi varu teikt, ka esmu draudzīga, bet nedaudz kautrīga, tāpēc pirmā parasti neskrienu draudzēties, man grūtāk dabūt to 1.kontaktu ar cilvēku, bet kad tas tomēr notiek, tad viss ir kārtībā, pļāpāju un šķiet, ka cilvēkiem ar mani ir forši :) Bet gribu pastāstīt par 1 dīvainu dzīves pieredzi...
Esmu strādajusi vienā darbavietā (aptuveni 1 gadu) ar ļoti foršām meitenēm, no kurām ar vienu sadraudzējāmies jau 1.darba dienā, tiešām bija kā tāds klikšķis ( :D ), mums ļoti "sapasēja", tad nu gājām pēc darba kopā izklaidēties, darbā ākstījāmies, jokojāmies un smējāmies vienā laidā, viņa man uztaisīja superforšu pārsteigumu dzimšanas dienā, ko noteikti nebiju gaidījusi (it īpaši jau no darba kolēģes!!), tad mēs sevi likām vienās darba maiņās, kaut arī pārējās meitenes arī bija ļoti foršas, bet mums gribējās strādāt kopā... Jo tiešām bija ļoti labs kontakts, bija līdzīgas intereses, bija par ko parunāt ĀRPUS darba! :)
Nu jā un tad dažādu iemeslu dēļ, es no tā darba aizgāju un viss, kontakts pazuda kā nebijis... Teikšu godīgi, es viņai esmu rakstījusi un zvanījusi, viņa man - nē, nevienu reizi... Tad vienā brīdī tas man uzsita dusmu! Es pat līdz galam nesapratu, vai starp mums bija draudzība vai kas? Un kā var tā vienā brīdī cilvēks vairs neinteresēt? :( Diezgan sāpīga pieredze, jo likās, ka šī meitene tiešām ir mana sirdsdraudzene...

Nezinu, es esmu atvērta & komunikabla, bet neteiktu, ka baigi mācētu izveidot draudzību :D Man ir daudz vienkārši paziņu.

Laikam jau, ja gribētu sadraudzēties, es to varētu, spēju būt komunikalbla un ieklausīties cilvēkos, bet ir tā, ka nemēģinu to darīt, jo man vienkārši jaunus draugus nevajag, man ir tie, kas ir, man viņi ir kā ģimene, es viņu dēļ darītu visu, tik daudz jau arī kopā pārdzīvots.

Es atkārtošos tas ir kā ir ar mīlestību, ja savu īsto esi atradis, citus vairs nevajag.
Un es personīgi savus draugus vienmēr stādu augstāk par jebkuru vīrieti, kas ir ienācis manā dzīve.

Pat tad, ja beidzot atrodu to cilvēku, ar ko pavadīt visu mūžu, viņam mani draugi ir jāpieņem komplektā ar mani.

Man šķiet, ka ne vienmēr, ja cilvēks ir draudzīgsdraudzīgai, bet man ir ļoti labi un tuvi draugi.
Man šķiet, ka, lai iegūtu īstu draudzību, ir, pirmkārt, jābūt kaut kādam pievilkšanās spēkam, tāpat arī gatavam veltīt savu laiku šai draudzībai, jabut uzticamam, lojālam utt.
Vienvārdsakot, tas ir kaut kāds īpašību kopums, kas saslēdzas starp diviem cilvēkiem, turklāt viens var būt sabiedrisks, otrs pavisam ne.