Vajag uzstāties, uzstāties un uzstāties. Vienalga kur - karaoke bāros, nožēlojamos konkursos lielveikalos, jebkur. Ar pliku balsi neko šajā dzīvē neiesāksi, vajag drosmi, harizmu, pieredzi un to var iegūt tikai 3957302 reizes mēģinot un lielākajā daļā gadījumu izgāžoties vai vienkārši kļūdoties. Iesaku atrast arī kādu vokālo pedagogu vai vokālistu skolu, jo cilvēks no malas vienmēr sniegs vērtīgus padomus un atvērs domāšanu. Kaut kā jāčupojās ar cilvēkiem, kas ir iekšā tajā biznesā, tad jau lēnām tā lieta aizies.
Talantu šovi, manuprāt, dziedātājam ir gan katastrofa, gan lieliska pieredze. Pieredze, jo sniedz iespēju uzstāties, attīstīties un iepazīties ar pareizajiem cilvēkiem, katastrofa, jo ieliek cilvēku kaut kādā rāmī, kas viņam velkas līdzi vēl ilgi.
Tāpat arī ar tām dziesmām - ja vēlies izsisties, sākumā dziedi to, kas cilvēkiem patīk, pēc tam, kad būsi kaut kas, tad varēsi dziedāt to, kas tev patīk un cilvēki vienkārši pavilksies tam līdzi. Jebkurā konkursā vai koncertā 50% no tā, vai tas būs izdevies vai nē, sastāda dziesmas izvēle.
Un ir jānotic, jānotic sev. Ja tu sev neticēsi, nosauc kaut vienu iemeslu, kāpēc, lai kaut kāds mistisks producents vai kaut viens klausītājs tev noticētu?
Pašai man nav vairs nopietnu mērķu mūzikā, bet kādreiz bija, tāpēc visu, ko es saku, es saku no pieredzes - tie ir secinājumi, pie kādiem esmu nonākusi analizējot, nevis savas veiksmes, bet gan neveiksmes.